Pañcamo paricchedo
5. Bhūmipuggalakathā
180.
Ito paraṃ pavakkhāmi, bhūmipuggalabhedato;
Cittānaṃ pana sabbesaṃ, kamato saṅgahaṃ kathaṃ.
181.
Nirayañca tiracchānayoni petāsurā tathā;
Caturāpāyabhūmīti, kāme duggatiyo matā.
182.
Cātumahārājikā ca, tāvatiṃsā ca yāmakā;
Tusitā ceva nimmānaratino vasavattino.
183.
Chaḷete devalokā ca, mānavāti ca sattadhā;
Kāmasugatiyo cekādasadhā kāmabhūmiyo.
184.
Brahmānaṃ pārisajjā ca, tathā brahmapurohitā;
Mahābrahmā ca tividhā, paṭhamajjhānabhūmiyo.
185.
Parittābhāppamāṇābhā, tathevābhassarāti ca;
Dutiyajjhānabhūmi ca, tividhāva pakāsitā.
186.
Parittasubhāppamāṇāsubhā ca subhakiṇhakā;
Tividhāpi pavuccanti, tatiyajjhānabhūmiyo.
187.
Vehapphalā asaññī ca, suddhāvāsā ca pañcadhā;
Iccetā pana sattāpi, catutthajjhānabhūmiyo.
188.
Avihā ca atappā ca, sudassā ca sudassino;
Akaniṭṭhāti pañcete, suddhāvāsā pakāsitā.
189.
Iti soḷasadhā bhinnā, brahmalokā pavuccare;
Rūpibrahmānamāvāsā, rūpāvacarabhūmiyo.
190.
Ākāsānañcāyatananāmādīhi pakāsitā;
Arūpibrahmalokā ca, catudhārūpabhūmiyo.
191.
Sotāpannādibhedena, catudhānuttarā matā;
Pañcatiṃsa paniccevaṃ, sabbathāpi ca bhūmiyo.
192.
Jāyanti caturāpāye, pāpapākāya sandhiyā;
Kāmāvacaradevesu, mahāpākehi jāyare.
193.
Ahetukā puññapākāhetukena tu jāyare;
Bhummadevamanussesu, mahāpākehi cetare.
194.
Vipākaṃ paṭhamajjhānaṃ, paṭhamajjhānabhūmiyaṃ;
Dutiyaṃ tatiyañceva, dutiyajjhānabhūmiyaṃ.
195.
Tatiyamhi catutthaṃ tu, catutthamhi ca pañcamaṃ;
Āruppā ca kameneva, āruppe honti sandhiyo.
196.
Kāyavācāmanodvāre, kammaṃ pāṇavadhādikaṃ;
Katvā pāpakacittehi, jāyantāpāyabhūmiyaṃ.
197.
Kāyavācāmanodvāre, dānaṃ sīlañca bhāvanaṃ;
Kāmapuññehi katvāna, kāmasugatiyaṃ siyuṃ.
198.
Parittaṃ majjhimaṃ jhānaṃ, paṇītañca yathākkamaṃ;
Bhāvetvā tividhā honti, tīsu bhūmīsu yogino.
199.
Vehapphalesu jāyanti, bhāvetvā pañcamaṃ tathā;
Saññāvirāgatañceva, bhāvetvāsaññibhūmiyaṃ.
200.
Suddhāvāsesu jāyanti, anāgāmikapuggalā;
Āruppāni ca bhāvetvā, arūpesu yathākkamaṃ.
201.
Lokuttaraṃ tu bhāvetvā, yathāsakamanantaraṃ;
Samāpattikkhaṇe ceva, appeti phalamānasaṃ.
202.
Apāyamhā cutā sattā, kāmadhātumhi jāyare;
Sabbaṭṭhānesu jāyanti, kāmasugatito cutā.
203.
Cutā jāyanti rūpamhā, sabbatthāpāyavajjite;
Kāmasugatiyaṃ honti, arūpāsaññato cutā.
204.
Tathārūpacutā honti, tatthevoparimeva ca;
Vaṭṭamūlasamucchedā, nibbāyanti anāsavā.
205.
Suddhāvāsesvanāgāmi-puggalāvopapajjare;
Kāmadhātumhi jāyanti, anāgāmivivajjitā.
206.
Heṭṭhupapattibrahmānaṃ, ariyānaṃ na katthaci;
Asaññasattāpāyesu, natthevāriyapuggalā.
207.
Vehapphale akaniṭṭhe, bhavagge ca patiṭṭhitā;
Na punāññattha jāyanti, sabbe ariyapuggalā.
208.
Chasu devesvanāgāmī, vītarāgā na tiṭṭhare;
Na ciraṭṭhāyino tattha, lokiyāpi ca yogino.
209.
Gihiliṅge na tiṭṭhanti, manussesu anāsavā;
Pabbajjāyañca bhumme ca, brahmattepi ca tiṭṭhare.
210.
Yāni paññāsa vassāni,
Manussānaṃ sa piṇḍito;
Eko rattidivo tena,
Māseko tiṃsa rattiyo.
211.
Dvādasamāsiyo vasso, tena pañcasataṃ bhave;
Cātumahārājikānaṃ, pamāṇamidamāyuno.
212.
Taṃ navutivassasata-sahassaṃ pana piṇḍitaṃ;
Gaṇanāya manussānaṃ, catubhāgūparūpari.
213.
Yaṃ manussavassasataṃ, tadeko divaso kato;
Tena vassasahassāyu, tāvatiṃsesu desito.
214.
Koṭittayaṃ saṭṭhisatasahassañcādhikaṃ bhave;
Gaṇanāya manussānaṃ, tāvatiṃsesu piṇḍitaṃ.
215.
Āyuppamāṇamiccevaṃ, devānamuparūpari;
Dvikkhattuṃ dviguṇaṃ katvā, catubhāgamudāhaṭaṃ.
216.
Gaṇanāya manussānaṃ, tattha cuddasa koṭiyo;
Cattālīsasatasahassādhikā yāmabhūmiyaṃ.
217.
Tusitānaṃ pakāsenti, sattapaññāsa koṭiyo;
Saṭṭhisatasahassāni, vassāni adhikāni ca.
218.
Nimmānaratidevānaṃ, dvisataṃ tiṃsa koṭiyo;
Cattālīsavassasatasahassāni ca sabbathā.
219.
Navakoṭisatañcekavīsativassakoṭiyo;
Saṭṭhivassasatasahassādhikā vasavattisu.
220.
Kappassa tatiyo bhāgo, upaḍḍhañca yathākkamaṃ;
Kappeko dve ca cattāro, aṭṭha kappā ca soḷasa.
221.
Dvattiṃsa catusaṭṭhī ca, navasu brahmabhūmisu;
Vehapphalā asaññī ca, pañcakappasatāyukā.
222.
Kappasahassaṃ dve cattāri, aṭṭha soḷasa cakkamā;
Sahassāni ca kappānaṃ, suddhāvāsānamuddise.
223.
Vīsakappasahassāni, cattālīsañca saṭṭhi ca;
Caturāsītisahassā, kappā cāruppake kamā.
224.
Āyuppamāṇaniyamo, natthi bhumme ca mānave;
Vassānaṃ gaṇanā natthi, caturāpāyabhūmiyaṃ.
225.
Puthujjanāriyā ceti, duvidhā honti puggalā;
Tihetukādibhedena, tividhā ca puthujjanā.
226.
Maggaṭṭhā ca phalaṭṭhā ca,
Aṭṭhevāriyapuggalā;
Ādito satta sekkhā ca,
Asekkho cārahāparo.
227.
Ahetukāva labbhanti, sattā duggatiyaṃ pana;
Tihetukāva labbhanti, rūpārūpe sacittakā.
228.
Kāmāvacaradevesu, ahetukavivajjitā;
Vinipātāsure ceva, mānave ca tayopi ca.
229.
Ariyā nāma labbhanti, asaññāpāyavajjite;
Puthujjanā tu labbhanti, suddhāvāsavivajjite.
230.
Suddhāvāsamapāyañca, hitvāsaññibhavaṃ tidhā;
Sotāpannādayo dvepi, sesaṭṭhānesu labbhare.
231.
Iti sabbappabhedena, bhūmipuggalasaṅgahaṃ;
Ñatvā viññū vibhāveyya, tattha cittāni sambhavāti.
Iti cittavibhāge bhūmipuggalakathā niṭṭhitā.
Pañcamo paricchedo.
