(22) 2. Akkosakavaggo
1-2. Akkosakasuttādivaṇṇanā
211-2. Dutiyassa paṭhame dasahi akkosavatthūhi akkosakoti ‘‘bālosi, mūḷhosi, oṭṭhosi, goṇosi, gadrabhosī’’tiādinā dasahi akkosavatthūhi akkosako. ‘‘Hotu, muṇḍakasamaṇa, adaṇḍo ahanti karosi, idāni te rājakulaṃ gantvā daṇḍaṃ āropessāmī’’tiādīni vadanto paribhāsako nāmāti āha ‘‘bhayadassanena paribhāsako’’ti. Lokuttaradhammā apāyamaggassa paripanthabhāvato paripantho nāmāti āha ‘‘lokuttaraparipanthassa chinnattā’’ti, lokuttarasaṅkhātassa apāyamaggaparipanthassa chinnattāti attho. Dutiye natthi vattabbaṃ.
Akkosakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
3-10. Sīlasuttādivaṇṇanā
213-220. Tatiye (dī. ni. ṭī. 2.149) dussīloti ettha du-saddo abhāvattho ‘‘duppañño’’tiādīsu (ma. ni. 1.449) viya, na garahaṇatthoti āha ‘‘asīlo nissīlo’’ti. Bhinnasaṃvaroti ettha samādinnasīlo kenaci kāraṇena sīlabhedaṃ patto, so tāva bhinnasaṃvaro hotu. Yo pana sabbena sabbaṃ asamādinnasīlo ācārahīno, so kathaṃ bhinnasaṃvaro nāma hotīti ? Sopi sādhusamācārassa pariharaṇīyassa bheditattā bhinnasaṃvaro eva nāma. Vinaṭṭhasaṃvaro saṃvararahitoti hi vuttaṃ hoti. Taṃ taṃ sippaṭṭhānaṃ. Māghātakāleti ‘‘mā ghātetha pāṇīna’’nti evaṃ māghātaghosanaṃ ghositadivase. Abbhuggacchati pāpako kittisaddo. Ajjhāsayena maṅku hotiyeva vippaṭisāribhāvato.
Tassāti dussīlassa. Samādāya vattitaṭṭhānanti uṭṭhāya samuṭṭhāya katakāraṇaṃ. Āpāthaṃ āgacchatīti taṃ manaso upaṭṭhāti. Ummīletvā idhalokanti ummīlanakāle attano puttadārādivasena idhalokaṃ passati. Nimīletvā paralokanti nimīlanakāle gatinimittupaṭṭhānavasena paralokaṃ passati. Tenāha ‘‘cattāro apāyā’’tiādi. Pañcamapadanti ‘‘kāyassa bhedā’’tiādinā vutto pañcamo ādīnavakoṭṭhāso. Vuttavipariyāyenāti vuttatthāya ādīnavakathāya vipariyāyena ‘‘appamatto taṃ taṃ kasivaṇijjādiṃ yathākālaṃ sampādetuṃ sakkotī’’tiādinā. Pāsaṃsaṃ sīlamassa atthīti sīlavā. Sīlasampannoti sīlena samannāgato sampannasīloti evamādikaṃ pana atthavacanaṃ sukaranti anāmaṭṭhaṃ. Catutthādīni uttānatthāneva.
Sīlasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Akkosakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.