10. Dasamavaggo

(95) 1. Nirodhakathā

571. Upapattesiye pañcakkhandhe aniruddhe kiriyā pañcakkhandhā uppajjantīti? Āmantā. Dasannaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, dasa khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… dasannaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, dasa khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Upapattesiye pañcakkhandhe aniruddhe kiriyā cattāro khandhā uppajjantīti? Āmantā. Navannaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, nava khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… navannaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, nava khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Upapattesiye pañcakkhandhe aniruddhe kiriyāñāṇaṃ uppajjatīti? Āmantā. Channaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, cha khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… channaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, cha khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

572. Upapattesiye pañcakkhandhe niruddhe maggo uppajjatīti? Āmantā. Mato maggaṃ bhāveti, kālaṅkato maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nirodhakathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(96) 2. Rūpaṃ maggotikathā

573. Maggasamaṅgissa rūpaṃ maggoti? Āmantā. Sārammaṇaṃ, atthi tassa āvaṭṭanā ābhogo samannāhāro manasikāro cetanā patthanā paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu anārammaṇaṃ, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Hañci anārammaṇaṃ, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhi; no ca vata re vattabbe – ‘‘maggasamaṅgissa rūpaṃ maggo’’ti.

Sammāvācā maggoti? Āmantā. Sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Hañci anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi; no ca vata re vattabbe – ‘‘sammāvācā maggo’’ti.

Sammākammanto …pe… sammāājīvo maggoti? Āmantā. Sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā . Hañci anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhi; no ca vata re vattabbe – ‘‘sammāājīvo maggo’’ti.

574. Sammādiṭṭhi maggo, sā ca sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammāvācā maggo, sā ca sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… sammādiṭṭhi maggo, sā ca sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo maggo, so ca sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe….

Sammāsamādhi maggo, so ca sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammāvācā maggo, sā ca sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsamādhi maggo, so ca sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo maggo, so ca sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammāvācā maggo, sā ca anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammādiṭṭhi maggo, sā ca anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāvācā maggo, sā ca anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo… sammāsati … sammāsamādhi maggo, so ca anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammākammanto …pe… sammāājīvo maggo, so ca anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammādiṭṭhi… sammāsaṅkappo… sammāvāyāmo… sammāsati…pe… sammāsamādhi maggo, so ca anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

575. Na vattabbaṃ – ‘‘maggasamaṅgissa rūpaṃ maggo’’ti? Āmantā. Nanu sammāvācā sammākammanto sammāājīvo maggoti? Āmantā. Hañci sammāvācā sammākammanto sammāājīvo maggo, tena vata re vattabbe – ‘‘maggasamaṅgissa rūpaṃ maggo’’ti.

Rūpaṃ maggotikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(97) 3. Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathā

576. Pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti? Āmantā. Nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇā, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā’’ti.

Nanu pañcaviññāṇā purejātavatthukā purejātārammaṇā ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā nānāvatthukā nānārammaṇā na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, na asamannāhārā uppajjanti, na amanasikārā uppajjanti, na abbokiṇṇā uppajjanti, na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti, na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, nanu pañcaviññāṇā anābhogāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā anābhogā, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā’’ti.

577. Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Āmantā. ‘‘Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Natthi. ‘‘Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Āmantā. Hañci ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – ‘‘cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti.

578. Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… vedanaṃ ārabbha… saññaṃ ārabbha … cetanaṃ ārabbha… cittaṃ ārabbha… cakkhuṃ ārabbha… kāyaṃ ārabbha…pe… saddaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Manoviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, manoviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, manoviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, manoviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha… vedanaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha… vedanaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

579. Na vattabbaṃ – ‘‘pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī…pe… sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī’’ti! [ma. ni. 1.349; a. ni. 4.37] Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti.

Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(98) 4. Pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpītikathā

580. Pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpīti? Āmantā. Nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇā, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī’’ti. Nanu pañcaviññāṇā purejātavatthukā purejātārammaṇā ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā nānāvatthukā nānārammaṇā na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, na asamannāhārā uppajjanti, na amanasikārā uppajjanti, na abbokiṇṇā uppajjanti, na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti, na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, nanu pañcaviññāṇā anābhogāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā anābhogā, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī’’ti.

581. Cakkhuviññāṇaṃ kusalanti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Natthi. ‘‘Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Āmantā . Hañci ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – ‘‘cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti.

582. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe…. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… cittaṃ ārabbha… cakkhuṃ ārabbha…pe… kāyaṃ ārabbha… saddaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… cittaṃ ārabbha…pe… kāyaṃ ārabbha … saddaṃ ārabbha …pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

583. Na vattabbaṃ – ‘‘pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hoti…pe… sotena saddaṃ sutvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hotī’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpīti.

Pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpītikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(99) 5. Sābhogātikathā

584. Pañcaviññāṇā sābhogāti? Āmantā. Nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇā, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇā sābhogā’’ti. Nanu pañcaviññāṇā purejātavatthukā purejātārammaṇā ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā nānāvatthukā nānārammaṇā na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, na asamannāhārā uppajjanti, na amanasikārā uppajjanti, na abbokiṇṇā uppajjanti, na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti, nanu pañcaviññāṇā na aññamaññassa samanantarā uppajjantīti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇā sābhogā’’ti.

585. Cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Āmantā. ‘‘Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Natthi…pe… ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Āmantā. Hañci ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – ‘‘cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti.

Cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

586. Na vattabbaṃ – ‘‘pañcaviññāṇā sābhogā’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hoti…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hotī’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi pañcaviññāṇā sābhogāti…pe….

Sābhogātikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(100) 6. Dvīhisīlehikathā

587. Maggasamaṅgī dvīhi sīlehi samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī dvīhi phassehi dvīhi vedanāhi dvīhi saññāhi dvīhi cetanāhi dvīhi cittehi dvīhi saddhāhi dvīhi vīriyehi dvīhi satīhi dvīhi samādhīhi dvīhi paññāhi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggasamaṅgī lokiyena sīlena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyena phassena lokiyāya vedanāya lokiyāya paññāya lokiyāya cetanāya lokiyena cittena lokiyāya saddhāya lokiyena vīriyena lokiyāya satiyā lokiyena samādhinā lokiyāya paññāya samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sīlena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca phassena samannāgato…pe… lokiyāya ca lokuttarāya ca paññāya samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyena sīlena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī puthujjanoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

588. Maggasamaṅgī lokiyāya sammāvācāya samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyāya sammādiṭṭhiyā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyāya sammāvācāya samannāgatoti ? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyena sammāsaṅkappena…pe… lokiyena sammāvāyāmena…pe… lokiyāya sammāsatiyā…pe… lokiyena sammāsamādhinā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyena sammākammantena…pe… lokiyena sammāājīvena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyāya sammādiṭṭhiyā…pe… lokiyena sammāsamādhinā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggasamaṅgī lokiyāya ca lokuttarāya ca sammāvācāya samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyāya ca lokuttarāya ca sammādiṭṭhiyā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyāya ca lokuttarāya ca sammāvācāya samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sammāsaṅkappena…pe… lokiyena ca lokuttarena ca sammāvāyāmena …pe… lokiyāya ca lokuttarāya ca sammāsatiyā…pe… lokiyena ca lokuttarena ca sammāsamādhinā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sammākammantena…pe… sammāājīvena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyāya ca lokuttarāya ca sammādiṭṭhiyā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sammāājīvena samannāgatoti? Āmantā . Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sammāsaṅkappena…pe… lokiyena ca lokuttarena ca sammāsamādhinā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

589. Na vattabbaṃ – ‘‘maggasamaṅgī dvīhi sīlehi samannāgato’’ti? Āmantā. Lokiye sīle niruddhe maggo uppajjatīti? Āmantā. Dussīlo khaṇḍasīlo chinnasīlo maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… tena hi maggasamaṅgī dvīhi sīlehi samannāgatoti.

Dvīhisīlehikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(101) 7. Sīlaṃ acetasikantikathā

590. Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Rūpaṃ…pe… nibbānaṃ…pe… cakkhāyatanaṃ …pe… kāyāyatanaṃ… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatananti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Phasso acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe …pe… sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Vedanā…pe… saññā…pe… cetanā…pe… saddhā…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Phasso cetasikoti? Āmantā. Sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanā…pe… saññā…pe… cetanā…pe… saddhā…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

591. Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Aniṭṭhaphalanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu iṭṭhaphalanti? Āmantā. Hañci iṭṭhaphalaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘sīlaṃ acetasika’’nti.

Saddhā iṭṭhaphalā, saddhā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā iṭṭhaphalā, paññā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ acetasikanti? Āmantā . Saddhā iṭṭhaphalā, saddhā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā iṭṭhaphalā, paññā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

592. Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Aphalaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu saphalaṃ savipākanti? Āmantā. Hañci saphalaṃ savipākaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘sīlaṃ acetasika’’nti…pe….

Cakkhāyatanaṃ acetasikaṃ avipākanti? Āmantā. Sīlaṃ acetasikaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sotāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ …pe… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ acetasikaṃ avipākanti? Āmantā. Sīlaṃ acetasikaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sīlaṃ acetasikaṃ savipākanti? Āmantā. Cakkhāyatanaṃ acetasikaṃ savipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ acetasikaṃ savipākanti? Āmantā. Sotāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ acetasikaṃ savipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

593. Sammāvācā acetasikāti? Āmantā. Sammādiṭṭhi acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāvācā acetasikāti? Āmantā. Sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe… sammāsamādhi acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammākammanto…pe… sammāājīvo acetasikoti? Āmantā. Sammādiṭṭhi acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāājīvo acetasikoti? Āmantā. Sammāsaṅkappo… sammāvāyāmo… sammāsati… sammāsamādhi acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammādiṭṭhi cetasikāti? Āmantā. Sammāvācā cetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammādiṭṭhi cetasikāti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe… sammāsamādhi cetasikoti? Āmantā. Sammāvācā cetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsamādhi cetasikoti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

594. Na vattabbaṃ – ‘‘sīlaṃ acetasika’’nti? Āmantā. Sīle uppajjitvā niruddhe dussīlo hotīti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi sīlaṃ acetasikanti.

Sīlaṃ acetasikantikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(102) 8. Sīlaṃ na cittānuparivattītikathā

595. Sīlaṃ na cittānuparivattīti? Āmantā. Rūpaṃ… nibbānaṃ… cakkhāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatananti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ na cittānuparivattīti? Āmantā. Phasso na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ na cittānuparivattīti? Āmantā. Vedanā…pe… saññā… cetanā… saddhā… vīriyaṃ… sati… samādhi…pe… paññā na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Phasso cittānuparivattīti? Āmantā. Sīlaṃ cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanā…pe… saññā… cetanā … saddhā… vīriyaṃ… sati… samādhi…pe… paññā cittānuparivattīti? Āmantā. Sīlaṃ cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

596. Sammāvācā na cittānuparivattīti? Āmantā. Sammādiṭṭhi na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāvācā na cittānuparivattīti? Āmantā. Sammāsaṅkappo… sammāvāyāmo… sammāsati…pe… sammāsamādhi na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammākammanto…pe… sammāājīvo na cittānuparivattīti? Āmantā . Sammādiṭṭhi na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāājīvo na cittānuparivattīti ? Āmantā. Sammāsaṅkappo… sammāvāyāmo… sammāsati…pe… sammāsamādhi na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammādiṭṭhi cittānuparivattīti? Āmantā. Sammāvācā cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammādiṭṭhi cittānuparivattīti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammāsaṅkappo … sammāvāyāmo… sammāsati…pe… sammāsamādhi cittānuparivattīti? Āmantā. Sammāvācā cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsamādhi cittānuparivattīti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cittānuparivattīti ? Na hevaṃ vattabbe…pe….

597. Na vattabbaṃ – ‘‘sīlaṃ na cittānuparivattī’’ti? Āmantā. Sīle uppajjitvā niruddhe dussīlo hotīti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi sīlaṃ na cittānuparivattīti.

Sīlaṃ na cittānuparivattītikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(103) 9. Samādānahetukathā

598. Samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Samādānahetuko phasso vaḍḍhati, vedanā vaḍḍhati, saññā vaḍḍhati, cetanā vaḍḍhati, cittaṃ vaḍḍhati, saddhā vaḍḍhati, vīriyaṃ vaḍḍhati, sati vaḍḍhati, samādhi vaḍḍhati, paññā vaḍḍhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Latā viya vaḍḍhati, māluvā viya vaḍḍhati, rukkho viya vaḍḍhati, tiṇaṃ viya vaḍḍhati, muñjapuñjo viya vaḍḍhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

599. Samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Sīlaṃ samādiyitvā kāmavitakkaṃ vitakkentassa byāpādavitakkaṃ vitakkentassa vihiṃsāvitakkaṃ vitakkentassa sīlaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti ? Āmantā. Kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, suvidūravidūrāni! Katamāni cattāri? Nabhañca, bhikkhave, pathavī ca – idaṃ paṭhamaṃ suvidūravidūraṃ…pe… tasmā sataṃ dhammo asabbhi ārakā’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantī’’ti.

600. Na vattabbaṃ – ‘‘samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘ārāmaropā vanaropā…pe… dhammaṭṭhā sīlasampannā te janā saggagāmino’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti.

Samādānahetukathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(104) 10. Viññatti sīlantikathā

601. Viññatti sīlanti? Āmantā. Pāṇātipātā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… adinnādānā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kāmesumicchācārā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… musāvādā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Abhivādanaṃ sīlaṃ, paccuṭṭhānaṃ sīlaṃ, añjalikammaṃ sīlaṃ, sāmīcikammaṃ sīlaṃ, āsanābhihāro sīlaṃ, seyyābhihāro sīlaṃ, pādodakābhihāro sīlaṃ, pādakathalikābhihāro sīlaṃ, nhāne piṭṭhiparikammaṃ sīlanti? Āmantā . Pāṇātipātā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

602. Na vattabbaṃ – ‘‘viññatti sīla’’nti? Āmantā. Dussilyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tena hi viññatti sīlanti.

Viññatti sīlantikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(105) 11. Aviññatti dussilyantikathā

603. Aviññatti dussilyanti? Āmantā. Pāṇātipātoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… adinnādānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kāmesumicchācāroti? Na hevaṃ vattabbe…pe… musāvādoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Pāpakammaṃ samādiyitvā dānaṃ dadantassa puññañca apuññañca ubho vaḍḍhantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… puññañca apuññañca ubho vaḍḍhantīti? Āmantā . Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Āmantā. Kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, suvidūravidūrāni ! Katamāni cattāri? Nabhañca, bhikkhave, pathavī ca – idaṃ paṭhamaṃ suvidūravidūraṃ…pe… tasmā sataṃ dhammo asabbhi ārakā’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantī’’ti.

604. Na vattabbaṃ – ‘‘aviññatti dussilya’’nti? Āmantā. Nanu pāpakammaṃ samādinno āsīti? Āmantā. Hañci pāpakammaṃ samādinno āsi, tena vata re vattabbe – ‘‘aviññatti dussilya’’nti.

Aviññatti dussilyantikathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo.

Tassuddānaṃ –

Upapattesiye pañcakkhandhe aniruddhe kiriyā pañcakkhandhā uppajjanti, maggasamaṅgissa rūpaṃ maggo, pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpi, pañcaviññāṇā sābhogā, maggasamaṅgī dvīhi sīlehi samannāgato, sīlaṃ acetasikaṃ, sīlaṃ na cittānuparivatti, samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti, viññattisīlaṃ aviññatti dussilyanti.

Dutiyo paṇṇāsako.

Tassuddānaṃ –

Niyāmasaṅgahagatānisaṃsatā ca nirodhoti [niyāma saṅgahagatānisaṃsatā atthi pañcavokārabhavo nirodho maggasamaṅgissa pañcavokārabhavoti (sī. syā. ka.), niyāma saṅgaha gatānisaṃsatā atthi pañcavokārabhavo maggasamaṅgissa no pañcavokārabhavo (pī.)].

 

* Bài viết trích trong Kathāvatthupāḷi >> Abhidhammapiṭaka >> Tipiṭaka (Mūla), nguồn Tipitaka.org. Tải sách PDF tại đây.

 

 

TẢI MOBILE APP PHẬT GIÁO THERAVĀDA ĐỂ XEM THÊM NHIỀU THÔNG TIN HỮU ÍCH (ANDROID & IOS)

* Source Tipitaka.org - Based on the Chaṭṭha Saṅgāyana CD published by the Vipassana Research Institute

Dhamma Paññā

BQT trang Theravāda cố gắng sưu tầm thông tin tài liệu Dhamma trợ duyên quý độc giả tìm hiểu về Dhamma - Giáo Pháp Bậc Giác Ngộ thuyết giảng suốt 45 năm sau khi Ngài chứng đắc trở thành Đức Phật Chánh Đẳng Chánh Giác vào đêm Rằm tháng 4, tìm hiểu thêm phương pháp thực hành thiền Anapana, thiền Vipassana qua các tài liệu, bài giảng, pháp thoại từ các Thiền Sư, các Bậc Trưởng Lão, Bậc Thiện Trí.

Trả lời

Từ điển
Youtube
Live Stream
Tải app