Cūḷavaggo

Cūḷavaggo

Pārivāsikakkhandhakakathā

2748.

Tajjanīyaṃ niyassañca, pabbājaṃ paṭisāraṇaṃ;

Tividhukkhepanañcāti, satta kammāni dīpaye.

2749.

Tecattālīsa vattāni, khandhake kammasaññite;

Navādhikāni tiṃseva, khandhake tadanantare.

2750.

Evaṃ sabbāni vattāni, dvāsīteva mahesinā;

Honti khandhakavattāni, gahitāgahaṇena tu.

2751.

Pārivāsañca vattañca, samādinnassa bhikkhuno;

Ratticchedo kathaṃ vutto, vattabhedo kathaṃ bhave?

2752.

Sahavāso vināvāso, anārocanameva ca;

Pārivāsikabhikkhussa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.

2753.

Ekacchanne panāvāse, pakatattena bhikkhunā;

Nivāso dakapātena, ukkhittassa nivārito.

2754.

Pārivāsikabhikkhussa, antoyeva na labbhati;

Iccevaṃ pana niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.

2755.

‘‘Avisesena niddiṭṭhaṃ, mahāaṭṭhakathādisu;

Ubhinnaṃ dakapātena, nivāso vārito’’ti hi.

2756.

Abhikkhuke panāvāse, anāvāsepi katthaci;

Vippavāsaṃ vasantassa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.

2757.

Pārivāsikabhikkhussa, bhikkhuṃ disvāna taṅkhaṇe;

Nārocentassa cetassa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.

2758.

Pañceva ca yathāvuḍḍhaṃ, labhate pārivāsiko;

Kātuṃ tattheva ca ṭhatvā, uposathapavāraṇaṃ.

2759.

Vassasāṭiṃ yathāvuḍḍhaṃ, denti ce saṅghadāyakā;

Oṇojanaṃ tathā bhattaṃ, labhate pañcime pana.

Pārivāsikakkhandhakakathā.

Samathakkhandhakakathā

2760.

Vivādādhāratā cānu-vādādhikaraṇampi ca;

Āpattādhāratā ceva, kiccādhikaraṇampi ca.

2761.

Etāni pana cattāri, vuttāni ca mahesinā;

Bhedakārakavatthūni, vivādo tattha nissito.

2762.

Vipattiyo catassova, anuvādo upāgato;

Āpattādhāratā nāma, satta āpattiyo matā.

2763.

Saṅghakiccāni nissāya, kiccādhikaraṇaṃ siyā;

Etesaṃ tu catunnampi, samattā samathā matā.

2764.

Sammukhā sati cāmūḷho, paṭiññāvinayopi ca;

Tassapāpiyasī ceva, tathā yebhuyyasīpi ca.

2765.

Tiṇavatthārako ceva, sattamo vinayo mato;

Sattime samathā vuttā, buddhenādiccabandhunā.

2766.

Vivādo sammati dvīhi, anuvādo catūhi ca;

Āpatti pana tīheva, kiccamekena sammati.

2767.

Chaṭṭhena paṭhamenāpi, vivādo ettha sammati;

Sammukhāvinayādīhi, anupubbena tīhipi.

2768.

Tatheva pañcamenāpi, anuvādo hi sammati;

Sammukhena paṭiññāya, tiṇavatthārakena ca.

2769.

Āpattūpasamaṃ yāti, tīheva samathehi sā;

Sammukhāvinayeneva, kiccamekena sammati.

2770.

Yebhuyyasikakamme tu, salākaṃ gāhaye budho;

Gūḷhena vivaṭenāpi, kaṇṇajappena vā pana.

2771.

Alajjussade gūḷhena, vivaṭeneva lajjisu;

Bālesu kaṇṇajappena, salākaṃ gāhaye budho.

2772.

Lajjī alajjī bāloti, kena sakkā vijānituṃ?

Sakena kammunāyeva, tena sakkā vijānituṃ.

2773.

Āpajjati ca sañcicca, āpattiṃ parigūhati;

Chandādiagatiṃ yāti, alajjī ediso siyā.

2774.

Nāpajjati ca sañcicca, āpattiṃ na ca gūhati;

Na gacchatigatiñcāpi, ediso lajji puggalo.

2775.

Duccintito ca dubbhāsī, tathā dukkaṭakāriko;

Ediso pana ‘‘bālo’’ti, lakkhaṇeneva ñāyati.

2776.

Tidhā salākagāhena, bahukā dhammavādino;

Yebhuyyasikakammena, kattabbanti jinobravi.

2777.

Alajjī sānuvādo ca, asucī kammato ca yo;

Tassapāpiyasīkamma-yoggo so hoti puggalo.

2778.

Bhaṇḍane kalahe jāte, vivādasmiṃ anappake;

Bahuassāmaṇe ciṇṇe, anaggepi ca bhassake.

2779.

Mūlamūlaṃ gavesantaṃ, hoti vāḷañca kakkhaḷaṃ;

Tiṇavatthārakeneva, kātabbanti pakāsitaṃ.

2780.

Yathā ca tiṇapaṇṇena, channaṃ gūthañca muttakaṃ;

Na ca vāyati duggandhaṃ, vūpasammati taṅkhaṇe.

2781.

Ṭhapetvā thullavajjañca, gihīhi paṭisaṃyutaṃ;

Diṭṭhāvikammikañceva, yo ca tattha na hoti taṃ.

2782.

Sesāyāpattiyā yāva, upasampadamāḷato;

Suddho hoti nirāpatti, tiṇavatthārake tathā.

Samathakkhandhakakathā.

Khuddakavatthukkhandhakakathā

2783.

Rukkhe vā pana kuṭṭevā, aṭṭāne thambhakesu vā;

Nhāyamāno sakaṃ kāyaṃ, ugghaṃseyyassa dukkaṭaṃ.

2784.

Kāyaṃ gandhabbahatthena, kuruvindakasuttiyā;

Mallakena na ghaṃseyya, nāññamaññañca kāyato.

2785.

Akataṃ mallakaṃ nāma, gilānasseva vaṭṭati;

Kataṃ taṃ mallakaṃ nāma, sabbesampi na vaṭṭati.

2786.

Kapāliṭṭhakakhaṇḍāni, sabbassa puthupāṇikaṃ;

Gilānassāgilānassa, vatthavaṭṭi ca vaṭṭati.

2787.

Vuttā pheṇakapāsāṇa-kathalā pādaghaṃsane;

Vaṭṭaṃ vā caturassaṃ vā, katakaṃ na ca vaṭṭati.

2788.

Yaṃ kiñcipi alaṅkāraṃ, dhārentassapi dukkaṭaṃ;

Hoti antamaso tāla-paṇṇamattampi bhikkhuno.

2789.

Osaṇheyya sake kese, yo hatthaphaṇakena vā;

Phaṇakenapi kocchena, dukkaṭaṃ tassa niddise.

2790.

Sitthatelodatelehi , maṇḍanatthaṃ na vaṭṭati;

Anulomanipātatthaṃ, uddhaṃlomena bhikkhunā.

2791.

Hatthaṃ telena temetvā, puñchitabbā siroruhā;

Vaṭṭatuṇhābhitattassa, allahatthena puñchituṃ.

2792.

Ādāse udapatte vā, yattha katthaci attano;

Mukhabimbaṃ vinā hetuṃ, olokentassa dukkaṭaṃ.

2793.

‘‘Sañchaviṃ tu mukhaṃ, no’’ti, daṭṭhumābādhapaccayā;

‘‘Jiṇṇo no’’tāyusaṅkhāra-jānanatthañca vaṭṭati.

2794.

Naccaṃ vā pana gītaṃ vā, vāditaṃ vāpi bhikkhuno;

Daṭṭhuṃ vā pana sotuṃ vā, gacchato hoti dukkaṭaṃ.

2795.

Daṭṭhumantamaso mora-naccampi ca na vaṭṭati;

Sotumantamaso danta-gītampi ca na vaṭṭati.

2796.

Naccantassa sayaṃ vāpi, naccāpentassa dukkaṭaṃ;

Anāpattantarārāme, ṭhatvā suṇāti passati.

2797.

‘‘Passissāmī’’ti naccaṃ vā, gītaṃ vā pana vāditaṃ;

Vihārato vihāraṃ vā, gacchato hoti dukkaṭaṃ.

2798.

Āpattantovihārepi, uṭṭhahitvāna gacchato;

Ṭhatvā gīvaṃ pasāretvā, passatopi ca vīthiyaṃ.

2799.

Kesā dīghā na dhāreyyā, yo dhāreyyassa dukkaṭaṃ;

Dvaṅgulaṃ vā dumāsaṃ vā, tato uddhaṃ na vaṭṭati.

2800.

Nakhe nāsikalomāni, dīghāni na tu dhāraye;

Na ca vīsatimaṭṭhaṃ vā, kātuṃ vaṭṭati bhikkhuno.

2801.

Kappāpeyya visuṃ massuṃ, dāṭhikaṃ vā ṭhapeyya yo;

Saṃharāpeyya vā lomaṃ, sambādhe tassa dukkaṭaṃ.

2802.

Chindato dukkaṭaṃ vuttaṃ, kese kattarikāya vā;

Agilānassa aññena, chindāpentassa vā tathā.

2803.

Chindato attano aṅga-jātaṃ thullaccayaṃ siyā;

Sesaṅgachedane atta-vadhe āpatti dukkaṭaṃ.

2804.

Ahikīṭādidaṭṭhassa, tādisābādhapaccayā;

Na doso chindato aṅgaṃ, mocentassa ca lohitaṃ.

2805.

Aparissāvano maggaṃ, sace gacchati dukkaṭaṃ;

Yācamānassa vā magge, tathevādadatopi taṃ.

2806.

Na bhuñje na pive naggo, na khāde na ca sāyaye;

Na dade na ca gaṇheyya, na gaccheyyapi añjasaṃ.

2807.

Vanditabbaṃ na naggena, vandāpetabbameva vā;

Parikammaṃ na kātabbaṃ, na naggena ca kāraye.

2808.

Parikamme paṭicchādī, tisso jantāgharādikā;

Vuttā, vatthapaṭicchādī, sabbattha pana vaṭṭati.

2809.

Yattha katthaci peḷāyaṃ, bhuñjituṃ na ca vaṭṭati;

Ekato bhuñjato hoti, dukkaṭaṃ ekabhājane.

2810.

Ekapāvuraṇā eka-ttharaṇā vā nipajjare;

Ekamañcepi vā tesaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2811.

Na nisīdeyya saṅghāṭi-pallatthikamupāgato;

Kiñci kīḷaṃ na kīḷeyya, palitaṃ na ca gāhaye.

2812.

Bhamukāya nalāṭe vā, dāṭhikāyapi uggataṃ;

Tādisaṃ palitaṃ caññaṃ, gāhāpetumpi vaṭṭati.

2813.

Agilāno sace bhikkhu, chattaṃ dhāreyya dukkaṭaṃ;

Attano cīvarādīnaṃ, guttatthaṃ pana vaṭṭati.

2814.

Hatthisoṇḍaṃ catukkaṇṇaṃ, vasanaṃ macchavāḷakaṃ;

Velliyaṃ tālavaṇṭañca, nivāsentassa dukkaṭaṃ.

2815.

Gahipārupanaṃ vāpi, pārupantassa dukkaṭaṃ;

Nivāsane pārupane, parimaṇḍalatā matā.

2816.

Lokāyataṃ na vāceyya, na ca taṃ pariyāpuṇe;

Na tiracchānavijjā vā, vācetabbāva bhikkhunā.

2817.

Na ca vaṭṭati dhāretuṃ, sabbā cāmaribījanī;

Na cālimpeyya dāyaṃ vā, na ca lañje mukhampi ca.

2818.

Na vahe ubhatokājaṃ, vaṭṭatantarakājakaṃ;

Sīsakkhandhakaṭolamba-bhāre doso na vijjati.

2819.

Aṭṭhaṅgulādikaṃ bhikkhu, pacchimaṃ caturaṅgulā;

Khādato dantakaṭṭhañca, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2820.

Rukkhaṃ nevābhirūheyya, kicce satipi porisaṃ;

Āpadāsu yathākāmaṃ, vaṭṭatevābhirūhituṃ.

2821.

Lasuṇaṃ na ca khādeyya, sace nākallako siyā;

Nāropetabbakaṃ buddha-vacanaṃ aññathā pana.

2822.

Khipitena ca vattabbaṃ, ‘‘jīvā’’ti, gihinā puna;

‘‘Jīvathā’’ti ca vuttena, ‘‘ciraṃ jīvā’’ti vaṭṭati.

2823.

Sāmaṇeraṃ gahaṭṭhaṃ vā, ākoṭentassa dukkaṭaṃ;

Sayane pupphasaṃkiṇṇe, na vaṭṭati nipajjituṃ.

2824.

Khurabhaṇḍaṃ na gaṇheyya, sace nhāpitapubbako;

Na ca dhāraṇiyā uṇhī, sabbā bāhiralomikā.

2825.

Aṅgarāgaṃ karontassa, dukkaṭaṃ samudīritaṃ;

Akāyabandhanassāpi, gāmaṃ pavisatopi ca.

2826.

Lohajaṃ dārujaṃ sabbaṃ, kappiyaṃ mattikāmayaṃ;

Vinā satthañca pattañca, katakaṃ kumbhakārikaṃ.

Khuddakavatthukkhandhakakathā.

Senāsanakkhandhakakathā

2827.

Āsandiko atikkanta-pamāṇopi ca vaṭṭati;

Tathā pañcaṅgapīṭhampi, sattaṅgampi ca vaṭṭati.

2828.

Tūlonaddhā ghareyeva, mañcapīṭhā nisīdituṃ;

Sīsapādūpadhānañca, agilānassa vaṭṭati.

2829.

Santharitvā gilānassa, upadhānāni tattha ca;

Paccattharaṇakaṃ datvā, nipajjantassa vaṭṭati.

2830.

Tiriyaṃ muṭṭhiratanaṃ, hoti bimbohanaṃ mitaṃ;

Dīghato ca diyaḍḍhaṃ vā, dvihatthanti kurundiyaṃ.

2831.

Pūritā coḷapaṇṇuṇṇa-tiṇavākehi pañcahi;

Bhisiyo bhāsitā pañca, tūlānaṃ gaṇanāvasā.

2832.

Bhisitūlāni pañceva, tathā tūlāni tīṇipi;

Lomāni migapakkhīnaṃ, gabbhā bimbohanassime.

2833.

Manussalomaṃ lomesu, pupphesu bakulādikaṃ;

Suddhaṃ tamālapattañca, paṇṇesu na ca vaṭṭati.

2834.

Uṇṇādikaṃ pañcavidhañca tūlaṃ;

Mahesinā yaṃ bhisiyaṃ pavuttaṃ;

Masūrake taṃ pana vaṭṭatīti;

Kurundiyaṃ aṭṭhakathāya vuttaṃ.

2835.

Yadetaṃ tividhaṃ tūlaṃ, bhisiyaṃ taṃ akappiyaṃ;

Missaṃ tamālapattaṃ tu, sabbattha pana vaṭṭati.

2836.

Rūpaṃ tu purisitthīnaṃ, tiracchānagatassa vā;

Kārentassa karoto vā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2837.

Jātakaṃ pana vatthuṃ vā, kārāpetuṃ parehi vā;

Mālākammaṃ latākammaṃ, sayaṃ kātumpi vaṭṭati.

2838.

Samānāsaniko nāma, dvīhi vassehi yo pana;

Vuḍḍho vā daharo vāpi, vassenekena vā pana.

2839.

Samānavasse vattabbaṃ, kiñca nāmidha vijjati;

Sattavassativassehi, pañcavasso nisīdati.

2840.

Heṭṭhā dīghāsanaṃ tiṇṇaṃ, yaṃ pahoti nisīdituṃ;

Ekamañcepi pīṭhe vā, dve nisīdanti vaṭṭati.

2841.

Ubhatobyañjanaṃ itthiṃ, ṭhapetvā paṇḍakaṃ pana;

Dīghāsane anuññātaṃ, sabbehipi nisīdituṃ.

2842.

Purimiko pacchimiko, tathevantaramuttako;

Tayo senāsanaggāhā, sambuddhena pakāsitā.

2843.

Pubbāruṇā pāṭipadassa yāva;

Punāruṇo bhijjati neva tāva;

Idañhi senāsanagāhakassa;

Khettanti vassūpagame vadanti.

2844.

Pātova gāhite añño, bhikkhu senāsane pana;

Sace yācati āgantvā, vattabbo gāhitanti so.

2845.

Saṅghikaṃ apaloketvā, gahitaṃ vassavāsikaṃ;

Antovassepi vibbhanto, labhate tatrajaṃ sace.

2846.

Vuṭṭhavasso sace bhikkhu, kiñci āvāsihatthato;

Gahetvā kappiyaṃ bhaṇḍaṃ, datvā tassattano pana.

2847.

‘‘Asukasmiṃ kule mayhaṃ, vassāvāsikacīvaraṃ;

Gāhitaṃ gaṇha’’iccevaṃ, vatvā gacchati so disaṃ.

2848.

Uppabbajati ce tattha, gataṭṭhāne, na labbhati;

Gahetuṃ tassa sampattaṃ, saṅghikaṃyeva taṃ siyā.

2849.

Manusse sammukhā tattha, paṭicchāpeti ce pana;

Sabbaṃ labhati sampattaṃ, vassāvāsikacīvaraṃ.

2850.

Ārāmo ca vihāro ca, vatthūni duvidhassapi;

Bhisi bimbohanaṃ mañca-pīṭhanti tatiyaṃ pana.

2851.

Lohakumbhī kaṭāhañca, bhāṇako lohavārako;

Vāsi pharasu kuddālo, kuṭhārī ca nikhādanaṃ.

2852.

Valli veḷu tiṇaṃ paṇṇaṃ, muñjapabbajameva ca;

Mattikā dārubhaṇḍañca, pañcamaṃ tu yathāha ca.

2853.

‘‘Dvīhi saṅgahitāni dve, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ;

Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhadhā mataṃ.

2854.

Iti pañcahi rāsīhi, pañcanimmalalocano;

Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayi’’.

2855.

Idañhi pana saṅghassa, santakaṃ garubhaṇḍakaṃ;

Vissajjento vibhājento, bhikkhu thullaccayaṃ phuse.

2856.

Bhikkhunā garubhaṇḍaṃ tu, saṅghena hi gaṇena vā;

Vissajjitamavissaṭṭhaṃ, vibhattamavibhājitaṃ.

2857.

Purimesu hi tīsvettha, na catthāgarubhaṇḍakaṃ;

Lohakumbhī kaṭāho ca, lohabhāṇakameva ca.

2858.

Tividhaṃ khuddakaṃ vāpi, garubhaṇḍakamevidaṃ;

Pādagaṇhanako loha-vārako bhājiyo mato.

2859.

Uddhaṃ pana tato loha-vārako garubhaṇḍakaṃ;

Bhiṅkārādīni sabbāni, garubhaṇḍāni honti hi.

2860.

Bhājetabbo ayopatto;

Tambāyothālakāpi ca;

Dhūmanettādikaṃ neva;

Bhājetabbanti dīpitaṃ.

2861.

Attanā paṭiladdhaṃ taṃ, lohabhaṇḍaṃ tu kiñcipi;

Na puggalikabhogena, bhuñjitabbañhi bhikkhunā.

2862.

Kaṃsavaṭṭakalohānaṃ, bhājanānipi sabbaso;

Na puggalikabhogena, vaṭṭanti paribhuñjituṃ.

2863.

Tipubhaṇḍepi eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā;

Na doso saṅghike atthi, gihīnaṃ santakesu vā.

2864.

Khīrapāsāṇasambhūtaṃ, garukaṃ taṭṭakādikaṃ;

Pādagaṇhanato uddhaṃ, ghaṭako garubhaṇḍako.

2865.

Siṅgisajjhumayaṃ hāra-kūṭajaṃ phalikubbhavaṃ;

Bhājanāni na vaṭṭanti, gihīnaṃ santakānipi.

2866.

Vāsi bhājaniyā khuddā, garubhaṇḍaṃ mahattarī;

Tathā pharasu vejjānaṃ, sirāvedhanakampi ca.

2867.

Kuṭhāri vāsi kuddālo, garubhaṇḍaṃ nikhādanaṃ;

Sikharampi ca teneva, gahitanti pakāsitaṃ.

2868.

Caturassamukhaṃ doṇi-mukhaṃ vaṅkampi tattha ca;

Sadaṇḍaṃ khuddakaṃ sabbaṃ, garubhaṇḍaṃ nikhādanaṃ.

2869.

Muṭṭhikamadhikaraṇī , saṇḍāso vā tulādikaṃ;

Kiñci saṅghassa dinnaṃ ce, taṃ sabbaṃ garubhaṇḍakaṃ.

2870.

Nhāpitassa ca saṇḍāso, kattarī ca mahattarī;

Mahāpipphalakaṃ tunna-kārānaṃ garubhaṇḍakaṃ.

2871.

Valli saṅghassa dinnā vā, tatthajātāpi rakkhitā;

Aḍḍhabāhuppamāṇāpi, garu vettalatādikā.

2872.

Suttavākādinibbattā, rajjukā yottakāni vā;

Saṅghassa dinnakāle tu, gacchanti garubhaṇḍataṃ.

2873.

Nāḷikerassa hīre vā, vāke vā pana kenaci;

Vaṭṭetvā hi katā eka-vaṭṭāpi garubhaṇḍakaṃ.

2874.

Veḷu saṅghassa dinno vā, rakkhito tatthajātako;

Aṭṭhaṅgulāyato sūci-daṇḍamatto garuṃ siyā.

2875.

Chattadaṇḍasalākāyo, daṇḍo kattarayaṭṭhipi;

Pādagaṇhanakā tela-nāḷī bhājaniyā ime.

2876.

Muñjādīsupi yaṃ kiñci, muṭṭhimattaṃ garuṃ siyā;

Tālapaṇṇādimekampi, dinnaṃ vā tatthajātakaṃ.

2877.

Aṭṭhaṅgulappamāṇopi, garukaṃ rittapotthako;

Mattikā pakatī vāpi, pañcavaṇṇā sudhāpi vā.

2878.

Silesādīsu vā kiñci, dinnaṃ vā tatthajātakaṃ;

Tālapakkapamāṇaṃ tu, garubhaṇḍanti dīpitaṃ.

2879.

Valliveḷādikaṃ kiñci, arakkhitamagopitaṃ;

Garubhaṇḍaṃ na hoteva, gahetabbaṃ yathāsukhaṃ.

2880.

Rakkhitaṃ gopitaṃ vāpi, gahetabbaṃ tu gaṇhatā;

Samakaṃ atirekaṃ vā, datvā phātikameva vā.

2881.

Añjanaṃ haritālañca, tathā hiṅgu manosilā;

Bhājetabbanti viññeyyaṃ, viññunā vinayaññunā.

2882.

Dārubhaṇḍepi yo koci, sūcidaṇḍappamāṇako;

Aṭṭhaṅgulāyato dāru-bhaṇḍako garubhaṇḍakaṃ.

2883.

Mahāaṭṭhakathāyaṃ tu, vibhajitvāva dassitaṃ;

Āsandikopi sattaṅgo, bhaddapīṭhañca pīṭhikā.

2884.

Pīṭhameḷakapādañca, tathāmaṇḍakavaṭṭakaṃ;

Kocchaṃ palālapīṭhañca, dhovane phalakampi ca.

2885.

Bhaṇḍikā muggaro ceva, vatthaghaṭṭanamuggaro;

Ambaṇampi ca mañjūsā, nāvā rajanadoṇikā.

2886.

Uḷuṅkopi samuggopi, karaṇḍampi kaṭacchupi;

Evamādi tu sabbampi, saṅghikaṃ garubhaṇḍakaṃ.

2887.

Sabbaṃ dārumayaṃ geha-sambhāraṃ garukaṃ mataṃ;

Bhājiyaṃ kappiyaṃ cammaṃ, akappiyamabhājiyaṃ.

2888.

Eḷacammaṃ garuṃ vuttaṃ, tathevodukkhalādikaṃ;

Pesakārādibhaṇḍañca, kasibhaṇḍañca saṅghikaṃ.

2889.

Tathevādhārako patta-pidhānaṃ tālavaṇṭakaṃ;

Bījanī pacchi caṅkoṭaṃ, sabbā sammuñjanī garu.

2890.

Yaṃ kiñci bhūmattharaṇaṃ, yo koci kaṭasārako;

Cakkayuttakayānañca, sabbampi garubhaṇḍakaṃ.

2891.

Chattañca muṭṭhipaṇṇañca, visāṇaṃtumbabhājanaṃ;

Upāhanāraṇīdhamma-karaṇādi lahuṃ idaṃ.

2892.

Hatthidanto visāṇañca, yathāgatamatacchitaṃ;

Mañcapādādi yaṃ kiñci, bhājanīyamaniṭṭhitaṃ.

2893.

Niṭṭhito tacchito vāpi, vidho hiṅgukaraṇḍako;

Añjanī ca salākāyo, bhājanī udapuñchanī.

2894.

Sabbaṃ kulālabhaṇḍampi, paribhogārahaṃ pana;

Pattaṅgārakaṭāhañca, dhūmadānaṃ kapallikā.

2895.

Thūpikā dīparukkho ca, cayanacchadaniṭṭhakā;

Saṅghikaṃ pana sabbampi, garubhaṇḍanti dīpitaṃ.

2896.

Patto kañcanako ceva, thālakaṃ kuṇḍikāpi ca;

Ghaṭako lohabhaṇḍepi, kuṇḍikāpi ca bhājiyā.

2897.

Garunā garubhaṇḍañca, thāvarena ca thāvaraṃ;

Saṅghassa parivattetvā, gaṇhituṃ pana vaṭṭati.

2898.

Adhotena ca pādena, nakkame sayanāsanaṃ;

Allapādena vā bhikkhu, tatheva saupāhano.

2899.

Bhūmiyā niṭṭhubhantassa, parikammakatāya vā;

Parikammakataṃ bhittiṃ, apassentassa dukkaṭaṃ.

2900.

Parikammakataṃ bhūmiṃ, saṅghikaṃ mañcapīṭhakaṃ;

Attano santakeneva, pattharitvāna kenaci.

2901.

Nipajjitabbaṃ, sahasā, tassa niddāyato yadi;

Sarīrāvayavo koci, mañcaṃ phusati dukkaṭaṃ.

2902.

Lomesu pana lomānaṃ, gaṇanāyeva dukkaṭaṃ;

Talena hatthapādānaṃ, vaṭṭatakkamituṃ pana.

2903.

Sahassagghanako koci, piṇḍapāto sacīvaro;

Patto avassikaṃ bhikkhuṃ, likhitvā ṭhapitopi ca.

2904.

Tādiso piṇḍapātova, saṭṭhivassānamaccaye;

Uppanno saṭṭhivassassa, ṭhitikāya dade budho.

2905.

Uddesabhattaṃ bhuñjitvā, jāto ce sāmaṇerako;

Gahetuṃ labhati taṃ pacchā, sāmaṇerassa pāḷiyā.

2906.

Sampuṇṇavīsavasso yo, sve uddesaṃ labhissati;

Ajja so upasampanno, atītā ṭhitikā siyā.

2907.

Sace pana salākā tu, laddhā bhattaṃ na taṃdine;

Laddhaṃ, punadine tassa, gāhetabbaṃ, na saṃsayo.

2908.

Uttaruttaribhaṅgassa, bhattassekacarassa hi;

Visuñhi ṭhitikā katvā, dātabbā tu salākikā.

2909.

Bhattameva sace laddhaṃ, na panuttaribhaṅgakaṃ;

Laddhamuttaribhaṅgaṃ vā, na laddhaṃ bhattameva vā.

2910.

Yena yena hi yaṃ yaṃ tu, na laddhaṃ, tassa tassa ca;

Taṃ taṃ punadine cāpi, gāhetabbanti dīpitaṃ.

2911.

Saṅghuddesādikaṃ bhattaṃ, idaṃ sattavidhampi ca;

Āgantukādibhattañca, catubbidhamudīritaṃ.

2912.

Vihāravārabhattañca, niccañca kuṭibhattakaṃ;

Pannarasavidhaṃ bhattaṃ, uddiṭṭhaṃ sabbamevidha.

2913.

Pāḷimaṭṭhakathañceva, oloketvā punappunaṃ;

Saṅghike paccaye sammā, vibhajeyya vicakkhaṇo.

Senāsanakkhandhakakathā.

Vattakkhandhakakathā

2914.

Āgantukāvāsikapiṇḍacārī-;

Senāsanāraññanumodanāsu ;

Vattāni bhatte gamikassa jantā-;

Ghare tathā vaccakuṭippavese.

2915.

Ācariyupajjhāyakasissasaddhi- ;

Vihārivattānipi sabbasova;

Vattāni vuttāni catuddaseva;

Visuddhacittena vināyakena.

2916.

Āgantukena ārāmaṃ, pavisantena bhikkhunā;

Chattaṃ panāpanetabbaṃ, muñcitabbā upāhanā.

2917.

Oguṇṭhanaṃ na kātabbaṃ, sīse cīvarameva vā;

Na hi tena ca dhotabbā, pādā pānīyavārinā.

2918.

Vanditabbāva pucchitvā, vihāre vuḍḍhabhikkhuno;

Kāle senāsanaṃ tena, pucchitabbañca bhikkhunā.

2919.

Vaccaṭṭhānañca passāva-ṭṭhānaṃ pānīyameva ca;

Paribhojanīyaṃ saṅgha-katikaṃ gocarādikaṃ.

2920.

Vuḍḍhamāgantukaṃ disvā, bhikkhunāvāsikenapi;

Pattaṃ paṭiggahetabbaṃ, paccuggantvāna cīvaraṃ.

2921.

Āsanaṃ paññapetabbaṃ, tassa pādodakampi ca;

Upanikkhipitabbañca, pucchitabbañca vārinā.

2922.

Vandeyyo paññapetabbaṃ, tassa senāsanampi ca;

Ajjhāvutthamavutthaṃ vā, gocarāgocarampi ca.

2923.

Vaccaṭṭhānañca passāva-ṭṭhānaṃ sekkhakulāni ca;

Pavese nikkhame kālo, vattabbo pāniyādikaṃ.

2924.

Sace so navako hoti;

Āgatāgantuko yathā;

Nisinneneva tenassa;

Sabbamāvāsibhikkhunā.

2925.

‘‘Atra pattaṃ ṭhapehīti, nisīdāhīdamāsanaṃ’’;

Iccevaṃ pana vattabbaṃ, deyyaṃ senāsanampi ca.

2926.

Dārumattikabhaṇḍāni, gantukāmena bhikkhunā;

Gantabbaṃ paṭisāmetvā, thaketvāvasathampi ca.

2927.

Āpucchitvāpi gantabbaṃ, bhikkhunā sayanāsanaṃ;

Pucchitabbe asantepi, gopetvā vāpi sādhukaṃ.

2928.

Sahasā pavise nāpi, sahasā na ca nikkhame;

Nātidūre naccāsanne, ṭhātabbaṃ piṇḍacārinā.

2929.

Vāmahatthena saṅghāṭiṃ, uccāretvātha bhājanaṃ;

Dakkhiṇena paṇāmetvā, bhikkhaṃ gaṇheyya paṇḍito.

2930.

Sūpaṃ vā dātukāmāti, sallakkheyya muhuttakaṃ;

Olokeyyantarā bhikkhu, na bhikkhādāyikāmukhaṃ.

2931.

Pānīyādi panāneyyaṃ, bhikkhunāraññakenapi;

Nakkhattaṃ tena yogo ca, jānitabbā disāpi ca.

2932.

Vaccapassāvatitthāni, bhavanti paṭipāṭiyā;

Karontassa yathāvuḍḍhaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2933.

Sahasā ubbhajitvā vā, na ca vaccakuṭiṃ vise;

Ukkāsitvā bahi ṭhatvā, pavise saṇikaṃ pana.

2934.

Vaccaṃ na nitthunantena, kātabbaṃ pana bhikkhunā;

Khādato dantakaṭṭhaṃ vā, karoto hoti dukkaṭaṃ.

2935.

Vaccaṃ pana na kātabbaṃ, bahiddhā vaccadoṇiyā;

Passāvopi na kātabbo, bahi passāvadoṇiyā.

2936.

Kharena nāvalekheyya, na kaṭṭhaṃ vaccakūpake;

Chaḍḍeyya na ca pāteyya, kheḷaṃ passāvadoṇiyā.

2937.

Pādukāsu ṭhitoyeva, ubbhajeyya vicakkhaṇo;

Paṭicchādeyya tattheva, ṭhatvā nikkhamane pana.

2938.

Nācameyya sace vaccaṃ, katvā yo salile sati;

Tassa dukkaṭamuddiṭṭhaṃ, muninā mohanāsinā.

2939.

Sasaddaṃ nācametabbaṃ, katvā capu capūti ca;

Ācamitvā sarāvepi, sesetabbaṃ na tūdakaṃ.

2940.

Ūhatampi adhovitvā, nikkhamantassa dukkaṭaṃ;

Uklāpāpi sace honti, sodhetabbaṃ asesato.

2941.

Avalekhanakaṭṭhena, pūro ce pīṭharo pana;

Chaḍḍeyya kumbhi rittā ce, kumbhiṃ pūreyya vārinā.

2942.

Anajjhiṭṭho hi vuḍḍhena, pātimokkhaṃ na uddise;

Dhammaṃ na ca bhaṇe, pañhaṃ, na puccheyya na vissaje.

2943.

Āpucchitvā kathentassa, vuḍḍhaṃ vuḍḍhatarāgame;

Puna āpucchane kiccaṃ, natthīti paridīpitaṃ.

2944.

Vuḍḍhenekavihārasmiṃ, saddhiṃ viharatā pana;

Anāpucchā hi sajjhāyo, na kātabbo kadācipi.

2945.

Uddesopi na kātabbo, paripucchāya kā kathā;

Na ca dhammo kathetabbo, bhikkhunā dhammacakkhunā.

2946.

Na dīpo vijjhāpetabbo, kātabbo vā na ceva so;

Vātapānakavāṭāni, thakeyya vivareyya no.

2947.

Caṅkame caṅkamanto ca, vuḍḍhato parivattaye;

Tampi cīvarakaṇṇena, kāyena na ca ghaṭṭaye.

2948.

Purato neva therānaṃ, nhāyeyya na panūpari;

Uttaraṃ otarantānaṃ, dade maggaṃ, na ghaṭṭaye.

2949.

Vattaṃ aparipūrento, na sīlaṃ paripūrati;

Asuddhasīlo duppañño, cittekaggaṃ na vindati.

2950.

Vikkhittacittonekaggo, saddhammaṃ na ca passati;

Apassamāno saddhammaṃ, dukkhā na parimuccati.

2951.

Tasmā hi vattaṃ pūreyya, jinaputto vicakkhaṇo;

Ovādaṃ buddhaseṭṭhassa, katvā nibbānamehiti.

Vattakkhandhakakathā.

Bhikkhunikkhandhakakathā

2952.

Kāyaṃ ūruṃ thanaṃ vāpi, vivaritvāna bhikkhunī;

Attano aṅgajātaṃ vā, bhikkhussa na ca dassaye.

2953.

Bhikkhunā saha yaṃ kiñci, sampayojentiyāpi ca;

Tato bhāsantiyā bhikkhuṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2954.

Na ca bhikkhuniyā dīghaṃ, dhāreyya kāyabandhanaṃ;

Teneva kāyabandhena, thanapaṭṭena vā pana.

2955.

Vilīvena ca paṭṭena, cammapaṭṭena vā tathā;

Dussapaṭṭena vā dussa-veṇiyā dussavaṭṭiyā.

2956.

Na phāsukā nametabbā, dukkaṭaṃ tu namentiyā;

Na ghaṃsāpeyya samaṇī, jaghanaṃ aṭṭhikādinā.

2957.

Hatthaṃ vā hatthakocchaṃ vā, pādaṃ vā mukhamūrukaṃ;

Koṭṭāpeti sace tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2958.

Na mukhaṃ limpitabbaṃ tu, na cuṇṇetabbameva ca;

Manosilāya vāpatti, mukhaṃ lañjantiyā siyā.

2959.

Aṅgarāgo na kātabbo, mukharāgopi vā tathā;

Avaṅgaṃ na ca kātabbaṃ, na kātabbaṃ visesakaṃ.

2960.

Olokanakato rāgā, oloketuṃ na vaṭṭati;

Ṭhātabbaṃ na ca sāloke, sanaccaṃ na ca kāraye.

2961.

Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, gaṇikaṃ vuṭṭhapentiyā;

Suraṃ vā pana maṃsaṃ vā, paṇṇaṃ vā vikkiṇantiyā.

2962.

Vaḍḍhiṃ vāpi vaṇijjaṃ vā, payojetuṃ na vaṭṭati;

Tirīṭaṃ kañcukaṃ vāpi, yadi dhāreti dukkaṭaṃ.

2963.

Dāso vā pana dāsī vā, tathā kammakaropi vā;

Na cevupaṭṭhapetabbo, tiracchānagatopi vā.

2964.

Na ca bhikkhuniyā sabba-nīlādiṃ pana cīvaraṃ;

Dhāretabbaṃ, na dhāreyya, sabbaṃ namatakampi ca.

2965.

Paṭicchannāpaṭicchannaṃ , chinnaṃ vācchinnameva vā;

Purisabyañjanaṃ sabbaṃ, oloketuṃ na vaṭṭati.

2966.

Dūratova ca passitvā, bhikkhuṃ bhikkhuniyā pana;

Maggo tassa padātabbo, okkamitvāna dūrato.

2967.

Bhikkhuṃ pana ca passitvā, pattaṃ bhikkhaṃ carantiyā;

Nīharitvā tamukkujjaṃ, dassetabbaṃ tu bhikkhuno.

2968.

Saṃvellikañca kātuṃ vā, dhāretuṃ kaṭisuttakaṃ;

Utukāle anuññātaṃ, utunīnaṃ mahesinā.

2969.

Itthiposayutaṃ yānaṃ, hatthavaṭṭakameva vā;

Pāṭaṅkī ca gilānāya, vaṭṭatevābhirūhituṃ.

2970.

Garudhamme ṭhitāyāpi, mānattaṃ tu carantiyā;

Sammannitvā padātabbā, dutiyā pana bhikkhunī.

2971.

Yassā pabbajjakāle tu, gabbho vuṭṭhāti itthiyā;

Putto yadi ca tassāpi, dātabbā dutiyā tathā.

2972.

Mātā labhati pāyetuṃ, bhojetuṃ puttamattano;

Maṇḍetumpi ure katvā, setuṃ labhati sā pana.

2973.

Ṭhapetvā sahaseyyaṃ tu, tasmiṃ dutiyikāya hi;

Purisesu yathāññesu, vattitabbaṃ tatheva ca.

2974.

Vibbhameneva sā hoti, yasmā idha abhikkhunī;

Tasmā bhikkhuniyā sikkhā-paccakkhānaṃ na vijjati.

2975.

Vibbhantāya yathā tassā, puna natthūpasampadā;

Gatāya titthāyatanaṃ, tathā natthūpasampadā.

2976.

Chedanaṃ nakhakesānaṃ, purisehi ca vandanaṃ;

Vaṇassa parikammampi, sādituṃ pana vaṭṭati.

2977.

Na vaccakuṭiyā vacco, kātabbo yāya kāyaci;

Heṭṭhāpi vivaṭe uddhaṃ, paṭicchannepi vaṭṭati.

2978.

Na ca vaṭṭati sabbattha, pallaṅkena nisīdituṃ;

Gilānāyaḍḍhapallaṅkaṃ, vaṭṭatīti pakāsitaṃ.

2979.

Na ca bhikkhuniyāraññe, vatthabbaṃ tu kathañcana;

Atitthe naratitthe vā, nhāyituṃ na ca vaṭṭati.

2980.

Samaṇī gandhacuṇṇena, yā ca vāsitamattiyā;

Nhāyeyya paṭisote vā, tassā āpatti dukkaṭaṃ.

2981.

‘‘Tvaṃyeva paribhuñjā’’ti, paribhogatthamattano;

Dinnaṃ abhutvā aññassa, dentiyā pana dukkaṭaṃ.

2982.

Sabbaṃ paṭiggahāpetvā, bhikkhūhi paribhuñjituṃ;

Asantenupasampanne, bhikkhunīnaṃ tu vaṭṭati.

Bhikkhunikkhandhakakathā.

Iti vinayavinicchaye khandhakakathā niṭṭhitā.

Catubbidhakammakathā

2983.

Cattārimāni kammāni, apalokanasaññitaṃ;

Ñatti ñattidutiyañca, kammaṃ ñatticatutthakaṃ.

2984.

Apalokanakammaṃ tu, pañca ṭhānāni gacchati;

Ñattikammaṃ navaṭṭhānaṃ, dutiyaṃ satta gacchati.

2985.

Tathā ñatticatutthampi, satta ṭhānāni gacchati;

Nissāraṇañca osāro, bhaṇḍukaṃ brahmadaṇḍako.

2986.

Apalokanakammañhi, kammalakkhaṇapañcamaṃ;

Nissāraṇañca osāraṃ, samaṇuddesato vade.

2987.

Bhaṇḍukaṃ pabbajantena, channena brahmadaṇḍakaṃ;

Aññassapi ca kātabbo, tathārūpassa bhikkhuno.

2988.

Sabbo sannipatitvāna, āpucchitvāna sabbaso;

Cīvarādiparikkhāraṃ, saṅgho yaṃ deti tassa hi.

2989.

Tikkhattuṃ apaloketvā, bhikkhūnaṃ ruciyā pana;

Evaṃ saṅghassa dānaṃ tu, hoti taṃ kammalakkhaṇaṃ.

2990.

Nissāraṇamathosāro , uposathapavāraṇā;

Sammuti ceva dānañca, paṭiggāho ca sattamo.

2991.

Paccukkaḍḍhanatā ceva, aṭṭhamī parikittitā;

Kammassa lakkhaṇañcāti, nava ṭhānāni ñattiyā.

2992.

Vinicchaye asampatte, therassāvinayaññuno;

Tassa nissāraṇā vuttā, yā sā nissāraṇāti hi.

2993.

Upasampadāpekkhassa, āgacchosāraṇāti sā;

Uposathavasenāpi, pavāraṇavasenapi.

2994.

Ñattiyā ṭhapitattā hi, ñattikammānime duve;

‘‘Upasampadāpekkhañhi, anusāseyyaha’’nti ca.

2995.

‘‘Itthannāmamahaṃ bhikkhuṃ, puccheyyaṃ vinaya’’nti ca;

Evamādipavattā hi, edisā ñatti sammuti.

2996.

Nissaṭṭhacīvarādīnaṃ, dānaṃ ‘‘dāna’’nti vuccati;

Āpattīnaṃ paṭiggāho, ‘‘paṭiggāho’’ti vuccati.

2997.

Paccukkaḍḍhanatā nāma, pavārukkaḍḍhanā matā;

‘‘Imaṃ uposathaṃ katvā, kāle pavārayāmi’’ti.

2998.

Tiṇavatthārake sabba-paṭhamā ñatti cetarā;

Kammalakkhaṇametanti, nava ṭhānāni ñattiyā.

2999.

Ñattidutiyakammampi, satta ṭhānāni gacchati;

Nissāraṇamathosāraṃ, sammutiṃ dānameva ca.

3000.

Uddhāraṃ desanaṃ kamma-lakkhaṇaṃ pana sattamaṃ;

Pattanikkujjanādī tu, nissārosāraṇā matā.

3001.

Sammuti nāma sīmādi, sā pañcadasadhā matā;

Dānaṃ kathinavatthassa, dānaṃ matakavāsaso.

3002.

Kathinassantarubbhāro, ‘‘ubbhāro’’ti pavuccati;

Desanā kuṭivatthussa, vihārassa ca vatthuno.

3003.

Tiṇavatthārakamme ca, mohāropanatādisu;

Kammavācāvasenettha, kammalakkhaṇatā matā.

3004.

Iti ñattidutiyassa, ime satta pakāsitā;

Tathā ñatticatutthampi, satta ṭhānāni gacchati.

3005.

Nissāraṇamathosāraṃ, sammutiṃ dānaniggahaṃ;

Samanubhāsanañceva, sattamaṃ kammalakkhaṇaṃ.

3006.

Sattannaṃ tajjanādīnaṃ, kammānaṃ karaṇaṃ pana;

Nissāraṇātha passaddhi, tesaṃ osāraṇā matā.

3007.

Ovādo bhikkhunīnaṃ tu, sammutīti pakāsitā;

Mānattaparivāsānaṃ, dānaṃ ‘‘dāna’’nti vuccati.

3008.

Puna mūlāpaṭikkasso, ‘‘niggaho’’ti pavuccati;

Ukkhittassānuvattikā, aṭṭha yāvatatīyakā.

3009.

Ariṭṭho caṇḍakāḷī ca, ekādasa bhavantime;

Imesaṃ tu vasā ñeyyā, dasekā samanubhāsanā.

3010.

Upasampadakammañca, kammamabbhānasaññitaṃ;

Idaṃ ñatticatutthe tu, sattamaṃ kammalakkhaṇaṃ.

3011.

Apalokanakammañcā-paloketvāva kāraye;

Ñattiyā dutiyenāpi, catutthena na kāraye.

3012.

Ñattidutiyakammāni, lahukānatthi kānici;

Kātabbānapaloketvā, sabbā sammutiyo siyuṃ.

3013.

Sesāni apaloketvā, kātuṃ pana na vaṭṭati;

Yathāvuttanayeneva, tena teneva kāraye.

Catubbidhakammakathā.

Kammavipattikathā

3014.

Vatthuto ñattito ceva, anussāvanasīmato;

Parisatoti pañceva, kammadosā pakāsitā.

3015.

Sammukhākaraṇīyaṃ yaṃ, taṃ karoti asammukhā;

Kammaṃ vatthuvipannaṃ taṃ, adhammanti pavuccati.

3016.

Asammukhākaraṇīyāni, aṭṭheva ca bhavanti hi;

Pattanikkujjanañceva, pattassukkujjanampi ca.

3017.

Pakāsanīyakammañca , sekkhaummattasammuti;

Avandiyo tathā brahma-daṇḍo dūtūpasampadā.

3018.

Imānaṭṭha ṭhapetvāna, sesāni pana sabbaso;

Sammukhākaraṇīyāni, kammāni sugatobravi.

3019.

Ñattito pana pañceva, vipajjananayā matā;

Na parāmasati vatthuñca, saṅghaṃ puggalameva vā.

3020.

Na parāmasati ñattiṃ vā, pacchā ñattiṃ ṭhapeti vā;

Pañcahetehi kammāni, ñattitova vipajjare.

3021.

Anussāvanato pañca, kammadosā pakāsitā;

Na parāmasati vatthuṃ vā, saṅghaṃ puggalameva vā.

3022.

Hāpeti sāvanaṃ vāpi, sāvetasamayepi vā;

Evaṃ pana vipajjanti, anussāvanatopi ca.

3023.

Ekādasahi sīmāhi, sīmato kammadosatā;

Vuttā uposathe tāva, khandhake sabbaso mayā.

3024.

Catuvaggena kātabbe, kammappattā anāgatā;

Chando ca na panānīto, paṭikkosanti sammukhā.

3025.

Evaṃ tivaṅgiko doso, parisāya vasā siyā;

Āgatā kammapattā ca, chando ca na panāgato.

3026.

Sammukhā paṭisedhenti, dutiye catuvaggike;

Āgatā kammapattā ca, chandopi ca samāhaṭo.

3027.

Paṭikkosova etthatthi, tatiye catuvaggike;

Evaṃ pañcādivaggesu, saṅghesu tividhesupi.

3028.

Catutthikā siyuṃ dosā, dasa dve parisāvasā;

Evaṃ dvādasadhā ettha, kammāni hi vipajjare.

Kammavipattikathā.

Sedamocanakathā

Ka.

Soḷasaparivārassa , parivārassa sādarā;

Suṇātha nipuṇe pañhe, gūḷhatthe bhaṇato mama.

Kha.

Divāpajjati no rattiṃ, rattiṃyeva ca no divā;

Kathañca paṭiggaṇhanto, na gaṇhanto kathaṃ pana.

Ga.

Chindantassa siyāpatti, tathevāchindatopi ca;

Chādentassa tathāpatti-na chādentassa bhikkhuno.

Gha.

Kā cāpatti samāpatti-lābhinoyeva bhikkhuno;

Asamāpattilābhissa, kā ca nāmassa sā bhave.

Ṅa.

Garukaṃ bhaṇato saccaṃ, alikaṃ bhaṇato siyuṃ;

Lahuṃ saccaṃ bhaṇantassa, musā ca bhaṇato garuṃ.

Ca.

Pavisanto ca ārāmaṃ, āpajjati na nikkhamaṃ;

Nikkhamantova āpatti, na ceva pavisaṃ pana;

Cha.

Samādiyanto asamādiyanto;

Anādiyantopi ca ādiyanto;

Dento adentopi siyā sadoso;

Tathā karontopi ca no karonto.

Ja.

Āpajjati ca dhārento, adhārento tatheva ca;

Dvinnaṃ mātā pitā sāva, kathaṃ hoti? Bhaṇāhi me.

Jha.

Ubhatobyañjanā itthī, gabbhaṃ gaṇhāti attanā;

Gaṇhāpeti paraṃ gabbhaṃ, tasmā mātāpitā ca sā.

Ña.

Gāme vā yadi vāraññe, yaṃ paresaṃ mamāyitaṃ;

Na harantova taṃ theyyā, kathaṃ pārājiko bhave;

Ṭa.

Theyyasaṃvāsako eso, liṅgasaṃvāsathenako;

Parabhaṇḍaṃ agaṇhanto, tena hoti parājito.

Ṭha.

Nāriṃ rūpavatiṃ bhikkhu, rattacitto asaññato;

Methunaṃ tāya katvāpi, na so pārājiko kathaṃ;

Ḍa.

Accharāsadisaṃ nāriṃ, supinantena passati;

Tāya methunasaṃyoge, katepi na bhavissati.

Ḍha.

Bahiddhā gehato bhikkhu, itthī gabbhantaraṃ gatā;

Chiddaṃ gehassa nevatthi, kathaṃ methunato cuto;

Ṇa.

Antodussakuṭiṭṭhena, mātugāmena methunaṃ;

Santhatādivaseneva, katvā hoti parājito.

Ta.

Sutte ca vinayeyeva, khandhake sānulomike;

Sabbattha nipuṇā dhīrā, ime pañhe bhaṇanti te.

Tha.

Khandhake parivāre ca, vinaye sānulomike;

Ādaro karaṇīyova, paṭubhāvaṃ panicchitā.

Sedamocanakathā.

Pakiṇṇakavinicchayakathā

3029.

Chattaṃ paṇṇamayaṃ kiñci, bahi anto ca sabbaso;

Pañcavaṇṇena suttena, sibbituṃ na ca vaṭṭati.

3030.

Chindituṃ aḍḍhacandaṃ vā, paṇṇe makaradantakaṃ;

Ghaṭakaṃ vāḷarūpaṃ vā, lekhā daṇḍe na vaṭṭati.

3031.

Sibbituṃ ekavaṇṇena, chattaṃ suttena vaṭṭati;

Thiratthaṃ, pañcavaṇṇānaṃ, pañjaraṃ vā vinandhituṃ.

3032.

Ghaṭakaṃ vāḷarūpaṃ vā, lekhā vā pana kevalā;

Bhinditvā vāpi ghaṃsitvā, dhāretuṃ pana vaṭṭati.

3033.

Ahichattakasaṇṭhānaṃ, daṇḍabundamhi vaṭṭati;

Ukkiritvā katā lekhā, bandhanatthāya vaṭṭati.

3034.

Nānāvaṇṇehi suttehi, maṇḍanatthāya cīvaraṃ;

Samaṃ satapadādīnaṃ, sibbituṃ na ca vaṭṭati.

3035.

Pattassa pariyante vā, tathā pattamukhepi vā;

Veṇiṃ saṅkhalikaṃ vāpi, karoto hoti dukkaṭaṃ.

3036.

Paṭṭampi gaṇṭhipāsānaṃ, aṭṭhakoṇādikaṃvidhiṃ;

Tatthagghiyagadārūpaṃ, muggarādiṃ karonti ca.

3037.

Tattha kakkaṭakakkhīni, uṭṭhāpenti na vaṭṭati;

Suttā ca piḷakā tattha, duviññeyyāva dīpitā.

3038.

Catukoṇāva vaṭṭanti, gaṇṭhipāsakapaṭṭakā;

Kaṇṇakoṇesu suttāni, ratte chindeyya cīvare.

3039.

Sūcikammavikāraṃ vā, aññaṃ vā pana kiñcipi;

Cīvare bhikkhunā kātuṃ, kārāpetuṃ na vaṭṭati.

3040.

Yo ca pakkhipati bhikkhu cīvaraṃ;

Kañjipiṭṭhakhaliallikādisu;

Vaṇṇamaṭṭhamabhipatthayaṃ paraṃ;

Tassa natthi pana mutti dukkaṭā.

3041.

Sūcihatthamalādīnaṃ , karaṇe cīvarassa ca;

Tathā kiliṭṭhakāle ca, dhovanatthaṃ tu vaṭṭati.

3042.

Rajane pana gandhaṃ vā, telaṃ vā lākhameva vā;

Kiñci pakkhipituṃ tattha, bhikkhuno na ca vaṭṭati.

3043.

Saṅkhena maṇinā vāpi, aññenapi ca kenaci;

Cīvaraṃ na ca ghaṭṭeyya, ghaṃsitabbaṃ na doṇiyā.

3044.

Cīvaraṃ doṇiyaṃ katvā, nāpi ghaṭṭeyya muṭṭhinā;

Rattaṃ paharituṃ kiñci, hattheheva ca vaṭṭati.

3045.

Gaṇṭhike pana lekhā vā, piḷakā vā na vaṭṭati;

Kappabinduvikāro vā, pāḷikaṇṇikabhedato.

3046.

Thālakassa ca pattassa, bahi antopi vā pana;

Āraggena katā lekhā, na ca vaṭṭati kācipi.

3047.

Āropetvā bhamaṃ pattaṃ, majjitvā ce pacanti ca;

‘‘Maṇivaṇṇaṃ karissāma’’, iti kātuṃ na vaṭṭati.

3048.

Pattamaṇḍalake kiñci, bhittikammaṃ na vaṭṭati;

Na doso koci tatthassa, kātuṃ makaradantakaṃ.

3049.

Na dhammakaraṇacchatte, lekhā kācipi vaṭṭati;

Kucchiyaṃ vā ṭhapetvā taṃ, lekhaṃ tu mukhavaṭṭiyaṃ.

3050.

Suttaṃ vā diguṇaṃ katvā, koṭṭenti ca tahiṃ tahiṃ;

Kāyabandhanasobhatthaṃ, taṃ na vaṭṭati bhikkhuno.

3051.

Dasāmukhe daḷhatthāya, dvīsu antesu vaṭṭati;

Mālākammalatākamma-cittikampi na vaṭṭati.

3052.

Akkhīni tattha dassetvā, koṭṭite pana kā kathā;

Kakkaṭakkhīni vā tattha, uṭṭhāpetuṃ na vaṭṭati.

3053.

Ghaṭaṃ deḍḍubhasīsaṃ vā, makarassa mukhampi vā;

Vikārarūpaṃ yaṃ kiñci, na vaṭṭati dasāmukhe.

3054.

Ujukaṃ macchakaṇṭaṃ vā, maṭṭhaṃ vā pana paṭṭikaṃ;

Khajjūripattakākāraṃ, katvā vaṭṭati koṭṭitaṃ.

3055.

Paṭṭikā sūkarantanti, duvidhaṃ kāyabandhanaṃ;

Rajjukā dussapaṭṭādi, sabbaṃ tassānulomikaṃ.

3056.

Murajaṃ maddavīṇañca, deḍḍubhañca kalābukaṃ;

Rajjuyo na ca vaṭṭanti, purimā dvedasā siyuṃ.

3057.

Dasā pāmaṅgasaṇṭhānā, niddiṭṭhā kāyabandhane;

Ekā dviticatasso vā, vaṭṭanti na tato paraṃ.

3058.

Ekarajjumayaṃ vuttaṃ, muninā kāyabandhanaṃ;

Tañca pāmaṅgasaṇṭhānaṃ, ekampi ca na vaṭṭati.

3059.

Rajjuke ekato katvā, bahū ekāya rajjuyā;

Nirantarañhi veṭhetvā, kataṃ vaṭṭati bandhituṃ.

3060.

Dantakaṭṭhavisāṇaṭṭhi-lohaveḷunaḷabbhavā;

Jatusaṅkhamayāsutta-phalajā vidhakā matā.

3061.

Kāyabandhanavidhepi, vikāro na ca vaṭṭati;

Tattha tattha pariccheda-lekhāmattaṃ tu vaṭṭati.

3062.

Mālākammalatākamma-nānārūpavicittitā ;

Na ca vaṭṭati bhikkhūnaṃ, añjanī janarañjanī.

3063.

Tādisaṃ pana ghaṃsitvā, veṭhetvā suttakena vā;

Vaḷañjantassa bhikkhussa, na doso koci vijjati.

3064.

Vaṭṭā vā caturassā vā, aṭṭhaṃsā vāpi añjanī;

Vaṭṭatevāti niddiṭṭhā, vaṇṇamaṭṭhā na vaṭṭati.

3065.

Tathāñjanisalākāpi , añjanithavikāya ca;

Nānāvaṇṇehi suttehi, cittakammaṃ na vaṭṭati.

3066.

Ekavaṇṇena suttena, sipāṭiṃ yena kenaci;

Yaṃ kiñci pana sibbetvā, vaḷañjantassa vaṭṭati.

3067.

Maṇikaṃ piḷakaṃ vāpi, pipphale ārakaṇṭake;

Ṭhapetuṃ pana yaṃ kiñci, na ca vaṭṭati bhikkhuno.

3068.

Daṇḍakepi pariccheda-lekhāmattaṃ tu vaṭṭati;

Valitvā ca nakhacchedaṃ, karontīti hi vaṭṭati.

3069.

Uttarāraṇiyaṃ vāpi, dhanuke pelladaṇḍake;

Mālākammādi yaṃ kiñci, vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭati.

3070.

Saṇḍāse dantakaṭṭhānaṃ, tathā chedanavāsiyā;

Dvīsu passesu lohena, bandhituṃ pana vaṭṭati.

3071.

Tathā kattaradaṇḍepi, cittakammaṃ na vaṭṭati;

Vaṭṭalekhāva vaṭṭanti, ekā vā dvepi heṭṭhato.

3072.

Visāṇe nāḷiyaṃ vāpi, tathevāmaṇḍasārake;

Telabhājanake sabbaṃ, vaṇṇamaṭṭhaṃ tu vaṭṭati.

3073.

Pānīyassa uḷuṅkepi, doṇiyaṃ rajanassapi;

Ghaṭe phalakapīṭhepi, valayādhārakādike.

3074.

Tathā pattapidhāne ca, tālavaṇṭe ca bījane;

Pādapuñchaniyaṃ vāpi, sammuñjaniyameva ca.

3075.

Mañce bhūmatthare pīṭhe, bhisibimbohanesu ca;

Mālākammādikaṃ cittaṃ, sabbameva ca vaṭṭati.

3076.

Nānāmaṇimayatthambha-kavāṭadvārabhittikaṃ ;

Senāsanamanuññātaṃ, kā kathā vaṇṇamaṭṭhake.

3077.

Sovaṇṇiyaṃ dvārakavāṭabaddhaṃ;

Suvaṇṇanānāmaṇibhittibhūmiṃ;

Na kiñci ekampi nisedhanīyaṃ;

Senāsanaṃ vaṭṭati sabbameva.

3078.

Buddhaṃ dhammañca saṅghañca, na uddissa davaṃ kare;

Mūgabbatādikaṃ neva, gaṇheyya titthiyabbataṃ.

3079.

Kāyaṃ vā aṅgajātaṃ vā, ūruṃ vā na tu dassaye;

Bhikkhunīnaṃ tu tā vāpi, na siñce udakādinā.

3080.

Vassamaññattha vuṭṭho ce, bhāgamaññattha gaṇhati;

Dukkaṭaṃ puna dātabbaṃ, gīvā naṭṭhepi jajjare.

3081.

Codito so sace tehi, bhikkhūhi na dadeyyataṃ;

Dhuranikkhepane tesaṃ, bhaṇḍaggheneva kāraye.

3082.

Akappiyasamādānaṃ, karoto hoti dukkaṭaṃ;

Davā silaṃ pavijjhanto, dukkaṭā na ca muccati.

3083.

Gihīgopakadānasmiṃ, na doso koci gaṇhato;

Paricchedanayo vutto, saṅghacetiyasantake.

3084.

Yānaṃ purisasaṃyuttaṃ, hatthavaṭṭakameva vā;

Pāṭaṅkiñca gilānassa, vaṭṭatevābhirūhituṃ.

3085.

Na ca bhikkhuniyā saddhiṃ, sampayojeyya kiñcipi;

Dukkaṭaṃ bhikkhuniṃ rāgā, obhāsentassa bhikkhuno.

3086.

Bhikkhunīnaṃ have bhikkhu, pātimokkhaṃ na uddise;

Āpattiṃ vā sace tāsaṃ, paṭiggaṇheyya dukkaṭaṃ.

3087.

Attano paribhogatthaṃ, dinnamaññassa kassaci;

Paribhogamakatvāva, dadato pana dukkaṭaṃ.

3088.

Asappāyaṃ sace sabbaṃ, apanetumpi vaṭṭati;

Aggaṃ gahetvā dātuṃ vā, pattādīsupyayaṃ nayo.

3089.

Pañcavaggūpasampadā , guṇaṅguṇaupāhanā;

Cammatthāro dhuvanhānaṃ, majjhadese na vaṭṭati.

3090.

Sambādhassa ca sāmantā, satthakammaṃ duvaṅgulā;

Vāritaṃ, vatthikammampi, sambādheyeva satthunā.

3091.

Paṇṇāni ajjukādīnaṃ, loṇaṃ vā uṇhayāguyā;

Pakkhipitvāna pākatthaṃ, cāletuṃ na ca vaṭṭati.

3092.

Sace parisamaññassa, upaḷāleti dukkaṭaṃ;

Tattha cādīnavaṃ tassa, vattuṃ pana ca vaṭṭati.

3093.

‘‘Makkhanaṃ gūthamuttehi, gatena nhāyituṃ viya;

Kataṃ nissāya dussīlaṃ, tayā viharatā’’ti ca.

3094.

Bhattagge yāgupāne ca, antogāme ca vīthiyaṃ;

Andhakāre anāvajjo, ekāvatto ca byāvaṭo.

3095.

Sutto khādañca bhuñjanto, vaccaṃ muttampi vā karaṃ;

Vandanā terasannaṃ tu, ayuttatthena vāritā.

3096.

Naggo anupasampanno, nānāsaṃvāsakopi ca;

Yo pacchā upasampanno, ukkhitto mātugāmako.

3097.

Ekādasa abhabbā ca, garukaṭṭhā ca pañcime;

Vandato dukkaṭaṃ vuttaṃ, bāvīsati ca puggale.

3098.

Yo pure upasampanno, nānāsaṃvāsavuḍḍhako;

Dhammavādī ca sambuddho, vandanīyā tayo ime.

3099.

Tajjanādikate ettha, caturo pana puggale;

Vandatopi anāpatti, tehi kammañca kubbato.

3100.

Adhiṭṭhānaṃ panekassa, dvinnaṃ vā tiṇṇameva vā;

Diṭṭhāvikammamuddiṭṭhaṃ, tato uddhaṃ nivāraṇaṃ.

3101.

Sandiṭṭho hoti sambhatto, jīvatālapitopi ca;

Gahitattamano hoti, vissāso pañcadhā siyā.

3102.

Sīladiṭṭhivipatti ca, ācārājīvasambhavā;

Vipattiyo catassova, vuttā ādiccabandhunā.

3103.

Tattha appaṭikammā ca, yā ca vuṭṭhānagāminī;

Āpattiyo duve sīla-vipattīti pakāsitā.

3104.

Antaggāhikadiṭṭhi ca, yā diṭṭhi dasavatthukā;

Ayaṃ diṭṭhivipattīti, duvidhā diṭṭhi dīpitā.

3105.

Desanāgāminikā yā ca, pañca thullaccayādikā;

Vuttācāravipattīti, ācārakusalena sā.

3106.

Kuhanādippavatto hi, micchājīvoti dīpito;

Ājīvapaccayāpatti, chabbidhāti pakāsitā.

3107.

Kammunā laddhisīmāhi, nānāsaṃvāsakā tayo;

Ukkhitto tividho kamma-nānāsaṃvāsako mato.

3108.

Adhammavādipakkhasmiṃ, nisinnova vicintiyaṃ;

‘‘Dhammavādī panete’’ti, uppanne pana mānase.

3109.

Nānāsaṃvāsako nāma, laddhiyāyaṃ pakāsito;

Tatraṭṭho pana so dvinnaṃ, kammaṃ kopeti saṅghikaṃ.

3110.

Bahisīmāgato sīmā-nānāsaṃvāsako mato;

Nānāsaṃvāsakā evaṃ, tayo vuttā mahesinā.

3111.

Cuto anupasampanno, nānāsaṃvāsakā tayo;

Bhikkhūnekādasābhabbā, asaṃvāsā ime siyuṃ.

3112.

Asaṃvāsassa sabbassa, tathā kammārahassa ca;

Saṅghe ummattakādīnaṃ, paṭikkhepo na rūhati.

3113.

Sasaṃvāsekasīmaṭṭha-pakatattassa bhikkhuno;

Vacanena paṭikkhepo, rūhatānantarassapi.

3114.

Bhikkhu āpajjatāpattiṃ, ākārehi panacchahi;

Vuttā samaṇakappā ca, pañca, pañca visuddhiyo.

3115.

Nidānaṃ puggalaṃ vatthuṃ, vidhiṃ paññattiyā pana;

Vipattāpattanāpatti, samuṭṭhānanayampi ca.

3116.

Vajjakammakriyāsaññā, cittāṇattividhiṃ pana;

Tathevaṅgavidhānañca, vedanā kusalattikaṃ.

3117.

Sattarasavidhaṃ etaṃ, dassetvā lakkhaṇaṃ budho;

Sikkhāpadesu yojeyya, tattha tattha yathārahaṃ.

3118.

Nidānaṃ tattha vesālī, tathā rājagahaṃ puraṃ;

Sāvatthāḷavi kosambī, sakkabhaggā pakāsitā.

3119.

Dasa vesāliyā vuttā, ekavīsaṃ giribbaje;

Satāni hi cha ūnāni, tīṇi sāvatthiyā siyuṃ.

3120.

Cha panāḷaviyaṃ vuttā, aṭṭha kosambiyaṃ katā;

Aṭṭha sakkesu paññattā, tayo bhagge pakāsitā.

3121.

Tevīsatividhā vuttā, sudinnadhaniyādayo;

Bhikkhūnaṃ pātimokkhasmiṃ, ādikammikapuggalā.

3122.

Bhikkhunīnaṃ tathā pāti-mokkhasmiṃ ādikammikā;

Thullanandādayo satta, sabbe tiṃsa bhavanti te.

3123.

Taruṃ timūlaṃ navapattamenaṃ;

Dvayaṅkuraṃ sattaphalaṃ chapupphaṃ;

Jānāti yo dvippabhavaṃ dvisākhaṃ;

Jānāti paññattimasesato so.

3124.

Iti paramamimaṃ vinicchayaṃ;

Madhurapadatthamanākulaṃ tu yo;

Paṭhati suṇati pucchate ca so;

Bhavatupālisamo vinicchaye.

Iti vinayavinicchaye pakiṇṇakavinicchayakathā samattā.

Kammaṭṭhānabhāvanāvidhānakathā

3125.

Pāmokkhe pātimokkhasmiṃ, mukhe mokkhappavesane;

Sabbadukkhakkhaye vutte, vuttamevitarattayaṃ.

3126.

Idaṃ catubbidhaṃ sīlaṃ, ñatvā tattha patiṭṭhito;

Samādhiṃ puna bhāvetvā, paññāya parimuccati.

3127.

Dasānussatiyo vuttā, kasiṇā ca dasāsubhā;

Catasso appamaññāyo, tathāruppā paradvayaṃ.

3128.

Iccevaṃ pana sabbampi, cattālīsavidhaṃ siyā;

Kammaṭṭhānaṃ samuddiṭṭhaṃ, mammaṭṭhānaṃ manobhuno.

3129.

Upacārappanāto ca, jhānabhedā atikkamā;

Vaḍḍhanāvaḍḍhanā cāpi, tathārammaṇabhūmito.

3130.

Gahaṇā paccayā bhiyyo, tathā cariyānukūlato;

Viseso ayametesu, viññātabbo vibhāvinā.

3131.

Aṭṭhānussatiyo saññā-vavatthānañca tatthime;

Upacāravahā, sesā, tiṃsa jhānavahā matā.

3132.

Paṭhamajjhānikā tattha, asubhā kāyagatāsati;

Ānāpānañca kasiṇā, catukkajjhānikā ime.

3133.

Tikajjhānāni tissova, appamaññātha pacchimā;

Cattāropi ca āruppā, catutthajjhānikā matā.

3134.

Atikkamo dvidhā vutto, aṅgārammaṇatopi ca;

Catukkatikajhānesu, aṅgātikkamatā matā.

3135.

Catutthā appamaññāpi, aṅgātikkamato siyā;

Ārammaṇamatikkamma, āruppā pana jāyare.

3136.

Kasiṇāni dasevettha, vaḍḍhetabbāni yoginā;

Sesaṃ pana ca sabbampi, na vaḍḍhetabbameva taṃ.

3137.

Nimittārammaṇā tattha, kasiṇā ca dasāsubhā;

Kāye satānāpānañca, bāvīsati bhavantime.

3138.

Sesānussatiyo aṭṭha, saññā dhātuvavatthanaṃ;

Viññāṇaṃ nevasaññā ca, dasa dve bhāvagocarā.

3139.

Catasso appamaññāyo, dve ca āruppamānasā;

Ime dhammā viniddiṭṭhā, cha navattabbagocarā.

3140.

Dasāsubhā paṭikkūla-saññā kāyagatāsati;

Devesu na pavattanti, dvādasevāti bhūmito.

3141.

Tāni dvādasa bhiyyo ca, ānāpānasatīpi ca;

Sabbaso terasa vāpi, brahmaloke na jāyare.

3142.

Ṭhapetvā caturāruppe, arūpāvacare kira;

Aññe pana na jāyanti, sabbe jāyanti mānuse.

3143.

Catutthaṃ kasiṇaṃ hitvā, kasiṇā ca dasāsubhā;

Diṭṭheneva gahetabbā, pubbabhāge bhavanti te.

3144.

Ānāpānañca phuṭṭhena, diṭṭhena tacapañcakaṃ;

Māluto diṭṭhaphuṭṭhena, sutena cettha sesakaṃ.

3145.

Ākāsakasiṇañcettha, ṭhapetvā kasiṇā nava;

Paṭhamāruppacittassa, paccayā pana jāyare.

3146.

Bhavanti hi abhiññāṇaṃ, kasiṇāni dasāpi ca;

Tissopi appamaññāyo, catutthassa tu paccayā.

3147.

Heṭṭhimaheṭṭhimāruppaṃ, parassa ca parassa ca;

Nevasaññā nirodhassa, paccayoti pakāsitā.

3148.

Sabbe sukhavihārassa, bhavanissaraṇassa ca;

Tathā bhavasukhānañca, paccayāti ca dīpitā.

3149.

Asubhā dasa viññeyyā, tathā kāyagatāsati;

Anukūlā ime rāga-caritassa visesato.

3150.

Catasso appamaññāyo, savaṇṇakasiṇā tathā;

Anukūlā ime dosa-caritassa pakāsitā.

3151.

Vitakkacaritassāpi, mohappakatinopi ca;

Ānāpānasatekāva, sappāyāti vibhāvitā.

3152.

Saññā ceva vavatthānaṃ, maraṇūpasame sati;

Paññāpakatino ete, anukūlāti dīpitā.

3153.

Ādianussaticchakkaṃ, saddhācaritavaṇṇitaṃ;

Āruppā kasiṇā sesā, dasa sabbānurūpakā.

3154.

Evaṃ pabhedato ñatvā, kammaṭṭhānāni paṇḍito;

Cariyāyānukūlaṃ tu, tesu yaṃ attano pana.

3155.

Taṃ gahetvāna medhāvī, daḷhaṃ kalyāṇamittako;

Ucchedaṃ palibodhānaṃ, katvā paṭhamameva ca.

3156.

Anurūpe vasantena, vihāre dosavajjite;

Bhāvetvā paṭhamādīni, jhānāni pana sabbaso.

3157.

Tato vuṭṭhāya sappañño, jhānamhā paṭhamādito;

Nāmarūpavavatthānaṃ, katvā kaṅkhaṃ vitīriya.

3158.

Upaklese amaggoti, dasobhāsādayo pana;

Maggo vipassanāñāṇaṃ, iti jānāti paṇḍito.

3159.

Tiṇṇaṃ tesaṃ vavatthāne, kate ettāvatā pana;

Tiṇṇaṃ pana ca saccānaṃ, vavatthānaṃ kataṃ siyā.

3160.

Udayabbayabhaṅgā ca, bhayādīnavanibbidā;

Muñcitukamyatāñāṇaṃ, paṭisaṅkhānupassanā.

3161.

Saṅkhārupekkhāñāṇañca, navamaṃ saccānulomikaṃ;

Ayaṃ ‘‘paṭipadāñāṇa-dassana’’nti pakāsitā.

3162.

Tato gotrabhucittassa, samanantarameva ca;

Santimārammaṇaṃ katvā, jāyate ñāṇadassanaṃ.

3163.

‘‘Ñāṇadassanasuddhī’’ti, idaṃ ñāṇaṃ pakāsitaṃ;

Paccavekkhaṇapariyantaṃ, phalaṃ tassānujāyate.

3164.

Teneva ca upāyena, bhāvento so punappunaṃ;

Pāpuṇāti yathā bhikkhu, sesamaggaphalāni ca.

3165.

Iccevamaccantamavecca dhammaṃ;

Viddhaṃsayitvākusalaṃ asesaṃ;

Visosayitvāna tayo bhave so;

Upeti santiṃ nirupādisesaṃ.

3166.

Viññāsakkamato vāpi, pubbāparavasena vā;

Yadi akkharabandhe vā, ayuttaṃ viya dissati.

3167.

Taṃ tathā na gahetabbaṃ, gahetabbamadosato;

Mayā upaparikkhitvā, katattā pana sabbaso.

3168.

Seṭṭhassa coḷaraṭṭhassa, nābhibhūte nirākule;

Sabbassa pana lokassa, gāme sampiṇḍite viya.

3169.

Kadalīsālatālucchu-nāḷikeravanākule;

Kamaluppalasañchanna-salilāsayasobhite.

3170.

Kāverijalasampāta-paribhūtamahītale;

Iddhe sabbaṅgasampanne, maṅgale bhūtamaṅgale.

3171.

Pavarākārapākāra-parikhāparivārite;

Vihāre veṇhudāsassa, dassanīye manorame.

3172.

Tīrantaruhavātira-tarurājavirājite;

Nānādijagaṇārāme, nānārāmamanorame.

3173.

Cārupaṅkajasaṃkiṇṇa-taḷākasamalaṅkate;

Surasodakasampuṇṇa-varakūpopasobhite.

3174.

Vicitravipulaccugga-varamaṇḍapamaṇḍite;

Āvāsehi canekehi, accantamupasobhite.

3175.

Uppatena ca thūpena, bhetvāva dharaṇītalaṃ;

Jitvāvāvahasantena, kelāsasikharaṃ kharaṃ.

3176.

Saradambudasaṅkāse, dassanīye samussite;

Pasādajanane ramme, pāsāde vasatā mayā.

3177.

Vuttassa buddhasīhena, vinayassa vinicchayo;

Buddhasīhaṃ samuddissa, mama saddhivihārikaṃ.

3178.

Katoyaṃ pana bhikkhūnaṃ, hitatthāya samāsato;

Vinayassāvabodhatthaṃ, sukhenevācirena ca.

3179.

Accutaccutavikkante, kalambakulanandane;

Mahiṃ samanusāsante, āraddho ca samāpito.

3180.

Yathā siddhimayaṃ patto, antarāyaṃ vinā tathā;

Sabbe sijjhantu saṅkappā, sattānaṃ dhammasaṃyutā.

3181.

Yāva tiṭṭhati lokasmiṃ, mandāro cārukandaro;

Tāva tiṭṭhatu buddhassa, sāsanaṃ kalisāsanaṃ.

3182.

Kāle sammā pavassantu, vassaṃ vassavalāhakā;

Pālayantu mahīpālā, dhammato sakalaṃ mahiṃ.

3183.

Imaṃ sārabhūtaṃ hitaṃ atthayuttaṃ;

Karontena pattaṃ mayā yaṃ tu puññaṃ;

Ayaṃ tena loko munindappayātaṃ;

Sivaṃ vītasokaṃ puraṃ pāpuṇātu.

Iti vinayavinicchaye kammaṭṭhānabhāvanāvidhānakathā

Samattā.

Iti tambapaṇṇiyena paramaveyyākaraṇena tipiṭakanayavidhikusalena paramakavijanahadayapadumavanavikasanakarena kavivaravasabhena paramaratikaravaramadhuravacanuggārena uragapurena buddhadattena racitoyaṃ vinayavinicchayo.

Vinayavinicchayo samatto.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa