20. Sattatinipāto

20. Sattatinipāto

531. Kusajātakaṃ (1)

1.

‘‘Idaṃ te raṭṭhaṃ sadhanaṃ sayoggaṃ, sakāyuraṃ sabbakāmūpapannaṃ;

Idaṃ te rajjaṃ [raṭṭhaṃ (ka.)] anusāsa amma, gacchāmahaṃ yattha piyā pabhāvatī’’.

2.

‘‘Anujjubhūtena haraṃ mahantaṃ, divā ca ratto ca nisīthakāle [nisīda kāle (ka.)];

Paṭigaccha tvaṃ khippaṃ kusāvatiṃ kusa [kusāvatiṃ (syā. ka.)], nicchāmi dubbaṇṇamahaṃ vasantaṃ’’.

3.

‘‘Nāhaṃ gamissāmi ito kusāvatiṃ, pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava;

Ramāmi maddassa niketaramme, hitvāna raṭṭhaṃ tava dassane rato.

4.

‘‘Pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava, sammūḷharūpo vicarāmi mediniṃ [medaniṃ (syā. ka.)];

Disaṃ na jānāmi kutomhi āgato, tayamhi matto migamandalocane.

5.

‘‘Suvaṇṇacīravasane, jātarūpasumekhale;

Sussoṇi tava kāmā hi [kāmehi (sī. syā. pī.)], nāhaṃ rajjena matthiko’’.

6.

‘‘Abbhūti [abbhū hi (sī.), abhūti (syā.), abbhu hi (pī.)] tassa bho hoti, yo anicchantamicchati;

Akāmaṃ rāja kāmesi [kāmehi (sī. pī.)], akantaṃ kantu [akanto kanta (sī. syā. pī.)] micchasi’’.

7.

‘‘Akāmaṃ vā sakāmaṃ vā, yo naro labhate piyaṃ;

Lābhamettha pasaṃsāma, alābho tattha pāpako’’.

8.

‘‘Pāsāṇasāraṃ khaṇasi, kaṇikārassa dārunā;

Vātaṃ jālena bādhesi, yo anicchantamicchasi’’.

9.

‘‘Pāsāṇo nūna te hadaye, ohito mudulakkhaṇe;

Yo te sātaṃ na vindāmi, tirojanapadāgato.

10.

‘‘Yadā maṃ bhakuṭiṃ [bhūkuṭiṃ (sī. pī.)] katvā, rājaputtī udikkhati [rājaputti udikkhasi (sī. pī.)];

Āḷāriko tadā homi, rañño maddassantepure [maddassa thīpure (sī. pī.) evamuparipi].

11.

‘‘Yadā umhayamānā maṃ, rājaputtī udikkhati [rājaputti udikkhasi (sī. pī.)];

Nāḷāriko tadā homi, rājā homi tadā kuso’’.

12.

‘‘Sace hi vacanaṃ saccaṃ, nemittānaṃ bhavissati;

Neva me tvaṃ patī assa, kāmaṃ chindantu sattadhā’’.

13.

‘‘Sace hi vacanaṃ saccaṃ, aññesaṃ yadi vā mamaṃ;

Neva tuyhaṃ patī atthi, añño sīhassarā kusā’’.

14.

‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;

Sace maṃ nāganāsūrū, olokeyya pabhāvatī.

15.

‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;

Sace maṃ nāganāsūrū, ālapeyya pabhāvatī.

16.

‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;

Sace maṃ nāganāsūrū, umhāyeyya pabhāvatī.

17.

‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;

Sace maṃ nāganāsūrū, pamhāyeyya pabhāvatī.

18.

‘‘Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ, patvā khujje kusāvatiṃ;

Sace me nāganāsūrū, pāṇīhi upasamphuse’’.

19.

‘‘Na hi nūnāyaṃ rājaputtī, kuse sātampi vindati;

Āḷārike bhate pose, vetanena anatthike’’.

20.

‘‘Na hi nūnāyaṃ sā [nūna ayaṃ (sī. syā.)] khujjā, labhati jivhāya chedanaṃ;

Sunisitena satthena, evaṃ dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ’’.

21.

‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;

Mahāyasoti katvāna, karassu rucire piyaṃ.

22.

‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;

Mahaddhanoti katvāna, karassu rucire piyaṃ.

23.

‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;

Mahabbaloti katvāna, karassu rucire piyaṃ.

24.

‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;

Mahāraṭṭhoti katvāna, karassu rucire piyaṃ.

25.

‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;

Mahārājāti katvāna, karassu rucire piyaṃ.

26.

‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;

Sīhassaroti katvāna, karassu rucire piyaṃ.

27.

‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;

Vaggussaroti katvāna, karassu rucire piyaṃ.

28.

‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;

Bindussaroti katvāna, karassu rucire piyaṃ.

29.

‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;

Mañjussaroti katvāna, karassu rucire piyaṃ.

30.

‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;

Madhussaroti [madhurassaroti (sī.)] katvāna, karassu rucire piyaṃ.

31.

‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;

Satasippoti katvāna, karassu rucire piyaṃ.

32.

‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;

Khattiyotipi katvāna [karitvāna (sī.)], karassu rucire piyaṃ.

33.

‘‘Mā naṃ rūpena pāmesi, ārohena pabhāvati;

Kusarājāti katvāna, karassu rucire piyaṃ’’.

34.

‘‘Ete nāgā upatthaddhā, sabbe tiṭṭhanti vammitā [vammikā (syā.)];

Purā maddanti pākāraṃ, ānentetaṃ pabhāvatiṃ’’.

35.

‘‘Satta bile [khaṇḍe (sī. pī.)] karitvāna, ahametaṃ pabhāvatiṃ;

Khattiyānaṃ padassāmi, ye maṃ hantuṃ idhāgatā’’.

36.

‘‘Avuṭṭhahi rājaputtī, sāmā koseyyavāsinī;

Assupuṇṇehi nettehi, dāsīgaṇapurakkhatā’’.

37.

‘‘Taṃ nūna kakkūpanisevitaṃ mukhaṃ, ādāsadantātharupaccavekkhitaṃ;

Subhaṃ sunettaṃ virajaṃ anaṅgaṇaṃ, chuddhaṃ vane ṭhassati khattiyehi.

38.

‘‘Te nūna me asite vellitagge, kese mudū candanasāralitte;

Samākule sīvathikāya majjhe, pādehi gijjhā parikaḍḍhissanti [parikaḍḍhayanti (sī. syā. pī.)].

39.

‘‘Tā nūna me tambanakhā sulomā, bāhā mudū candanasāralittā;

Chinnā vane ujjhitā khattiyehi, gayha dhaṅko [vako (pī.)] gacchati yena kāmaṃ.

40.

‘‘Te nūna tālūpanibhe alambe, nisevite kāsikacandanena;

Thanesu me lambissati [lambahīti (pī.)] siṅgālo [sigālo (sī. syā. pī.)], mātūva putto taruṇo tanūjo.

41.

‘‘Taṃ nūna soṇiṃ puthulaṃ sukoṭṭitaṃ, nisevitaṃ kañcanamekhalāhi;

Chinnaṃ vane khattiyehī avatthaṃ, siṅgālasaṅghā parikaḍḍhissanti [gayhā vako gacchati yenakāmaṃ (pī.)].

42.

‘‘Soṇā dhaṅkā [vakā (pī.)] siṅgālā ca, ye caññe santi dāṭhino;

Ajarā nūna hessanti, bhakkhayitvā pabhāvatiṃ.

43.

‘‘Sace maṃsāni hariṃsu, khattiyā dūragāmino;

Aṭṭhīni amma yācitvā, anupathe dahātha naṃ.

44.

‘‘Khettāni amma kāretvā, kaṇikārettha ropaya [ropaye (ka.)];

Yadā te pupphitā assu, hemantānaṃ himaccaye;

Sareyyātha mamaṃ [mama (pī.)] amma, evaṃvaṇṇā pabhāvatī’’.

45.

‘‘Tassā mātā udaṭṭhāsi, khattiyā devavaṇṇinī;

Disvā asiñca sūnañca, rañño maddassantepure’’.

46.

‘‘Iminā nūna asinā, susaññaṃ tanumajjhimaṃ;

Dhītaraṃ madda [mama (sī.), maddo (pī.)] hantvāna, khattiyānaṃ padassasi’’ [padassati (pī. ka.)].

47.

‘‘Na me akāsi vacanaṃ, atthakāmāya puttike;

Sājja lohitasañchannā, gacchasi [gañchisi (sī. pī.)] yamasādhanaṃ.

48.

‘‘Evamāpajjatī poso, pāpiyañca nigacchati;

Yo ve hitānaṃ vacanaṃ, na karoti [na karaṃ (sī.)] atthadassinaṃ.

49.

‘‘Sace ca ajja [tvaṃ amma (sī.)] dhāresi [vāresi (pī.)], kumāraṃ cārudassanaṃ;

Kusena jātaṃ khattiyaṃ, suvaṇṇamaṇimekhalaṃ;

Pūjitaṃ [pūjitā (pī.)] ñātisaṅghehi, na gacchasi [gañchisi (sī. pī.)] yamakkhayaṃ.

50.

‘‘Yatthassu bherī nadati, kuñjaro ca nikūjati [nikuñjati (pī.)];

Khattiyānaṃ kule bhadde, kiṃ nu sukhataraṃ tato.

51.

‘‘Asso ca sisati [asso hasisati (sī.), asso hasiyati (syā.), asso ca siṃsati (pī.)] dvāre, kumāro uparodati;

Khattiyānaṃ kule bhadde, kiṃ nu sukhataraṃ tato.

52.

‘‘Mayūrakoñcābhirude, kokilābhinikūjite;

Khattiyānaṃ kule bhadde, kiṃ nu sukhataraṃ tato’’.

53.

‘‘Kahaṃ nu so sattumaddano, pararaṭṭhappamaddano;

Kuso soḷārapaññāṇo, yo no dukkhā pamocaye’’.

54.

‘‘Idheva so sattumaddano, pararaṭṭhappamaddano;

Kuso soḷārapaññāṇo, yo te sabbe vadhissati’’ [yo no dukkhā pamocaye (sī.), so no sabbe vadhissati (pī.)].

55.

‘‘Ummattikā nu bhaṇasi, andhabālā pabhāsasi [ādu bālāva bhāsasi (sī. pī.)];

Kuso ce āgato assa, kiṃ na [kinnu (syā. ka.)] jānemu taṃ mayaṃ’’.

56.

‘‘Eso āḷāriko poso, kumārīpuramantare;

Daḷhaṃ katvāna saṃvelliṃ, kumbhiṃ dhovati oṇato’’.

57.

‘‘Veṇī tvamasi caṇḍālī, adūsi kulagandhinī;

Kathaṃ maddakule jātā, dāsaṃ kayirāsi kāmukaṃ’’.

58.

‘‘Namhi veṇī na caṇḍālī, na camhi kulagandhinī;

Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi’’.

59.

‘‘Yo brāhmaṇasahassāni, sadā bhojeti vīsatiṃ;

Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi’’.

60.

‘‘Yassa nāgasahassāni, sadā yojenti vīsatiṃ;

Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi.

61.

‘‘Yassa assasahassāni, sadā yojenti vīsatiṃ;

Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi.

62.

‘‘Yassa rathasahassāni, sadā yojenti vīsatiṃ;

Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi.

[( ) ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesuyeva dissati] (‘‘Yassa usabhasahassāni, sadā yojenti vīsatiṃ;

Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi) [( ) ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesuyeva dissati].

63.

‘‘Yassa dhenusahassāni, sadā duhanti vīsatiṃ [duyhanti vīsati (sī. pī.)];

Okkākaputto bhaddante, tvaṃ nu dāsoti maññasi’’.

64.

‘‘Taggha te dukkaṭaṃ bāle, yaṃ khattiyaṃ mahabbalaṃ;

Nāgaṃ maṇḍūkavaṇṇena, na naṃ [na taṃ (sī. pī.)] akkhāsidhāgataṃ’’ [akkhāsi āgataṃ (sī.)].

65.

‘‘Aparādhaṃ mahārāja, tvaṃ no khama rathesabha;

Yaṃ taṃ aññātavesena, nāññāsimhā idhāgataṃ’’.

66.

‘‘Mādisassa na taṃ channaṃ, yohaṃ āḷāriko bhave;

Tvaññeva me pasīdassu, natthi te deva dukkaṭaṃ’’.

67.

‘‘Gaccha bāle khamāpehi, kusarājaṃ mahabbalaṃ;

Khamāpito kuso rājā [kusarājā (sabbattha)], so te dassati jīvitaṃ’’.

68.

‘‘Pitussa vacanaṃ sutvā, devavaṇṇī pabhāvatī;

Sirasā aggahī pāde, kusarājaṃ mahabbalaṃ’’.

69.

‘‘Yāmā ratyo atikkantā, tāmā deva tayā vinā;

Vande te sirasā pāde, mā me kujjhaṃ rathesabha.

70.

‘‘Sabbaṃ [saccaṃ (sī. syā. pī.)] te paṭijānāmi, mahārāja suṇohi me;

Na cāpi appiyaṃ tuyhaṃ, kareyyāmi ahaṃ puna.

71.

‘‘Evaṃ ce yācamānāya, vacanaṃ me na kāhasi;

Idāni maṃ tāto hantvā, khattiyānaṃ padassati’’.

72.

‘‘Evaṃ te yācamānāya, kiṃ na kāhāmi te vaco;

Vikuddho tyasmi kalyāṇi, mā tvaṃ bhāyi pabhāvati.

73.

‘‘Sabbaṃ te paṭijānāmi, rājaputti suṇohi me;

Na cāpi appiyaṃ tuyhaṃ, kareyyāmi ahaṃ puna.

74.

‘‘Tava kāmā hi sussoṇi, pahu [bahu (syā.), bahū (pī.), bahuṃ (ka.)] dukkhaṃ titikkhisaṃ [titikkhissaṃ (sī. pī.)];

Bahuṃ maddakulaṃ hantvā, nayituṃ taṃ pabhāvati’’.

75.

‘‘Yojayantu rathe asse, nānācitte samāhite;

Atha dakkhatha me vegaṃ, vidhamantassa [vidhamentassa (sabbattha)] sattavo’’.

76.

‘‘Tañca tattha udikkhiṃsu, rañño maddassantepure;

Vijambhamānaṃ sīhaṃva, phoṭentaṃ diguṇaṃ bhujaṃ.

77.

‘‘Hatthikkhandhañca āruyha, āropetvā pabhāvatiṃ;

Saṅgāmaṃ otaritvāna, sīhanādaṃ nadī kuso.

78.

‘‘Tassa taṃ nadato sutvā, sīhassevitare migā;

Khattiyā vipalāyiṃsu, kusasaddabhayaṭṭitā [kusasaddabhayaṭṭhitā (pī.)].

79.

‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;

Aññamaññassa chindanti, kusasaddabhayaṭṭitā.

80.

‘‘Tasmiṃ saṅgāmasīsasmiṃ, passitvā haṭṭha [tuṭṭha (sī.)] mānaso;

Kusassa rañño devindo, adā verocanaṃ maṇiṃ.

81.

‘‘So taṃ vijitvā saṅgāmaṃ, laddhā verocanaṃ maṇiṃ;

Hatthikkhandhagato rājā, pāvekkhi nagaraṃ puraṃ.

82.

‘‘Jīvaggāhaṃ [jīvagāhaṃ (sī. pī.)] gahetvāna, bandhitvā satta khattiye;

Sasurassupanāmesi, ime te deva sattavo.

83.

‘‘Sabbeva te vasaṃ gatā, amittā vihatā tava;

Kāmaṃ karohi te tayā, muñca vā te hanassu vā’’.

84.

‘‘Tuyheva sattavo ete, na hi te mayha sattavo;

Tvaññeva no mahārāja, muñca vā te hanassu vā’’.

85.

‘‘Imā te dhītaro satta, devakaññūpamā subhā;

Dadāhi nesaṃ ekekaṃ, hontu jāmātaro tava’’.

86.

‘‘Amhākañceva tāsañca, tvaṃ no sabbesamissaro;

Tvaññeva no mahārāja, dehi nesaṃ yadicchasi’’.

87.

‘‘Ekamekassa ekekaṃ, adā sīhassaro kuso;

Khattiyānaṃ tadā tesaṃ, rañño maddassa dhītaro.

88.

‘‘Pīṇitā tena lābhena, tuṭṭhā sīhassare kuse;

Sakaraṭṭhāni pāyiṃsu, khattiyā satta tāvade.

89.

‘‘Pabhāvatiñca ādāya, maṇiṃ verocanaṃ subhaṃ [tadā (pī.)];

Kusāvatiṃ kuso rājā, agamāsi mahabbalo.

90.

‘‘Tyassu ekarathe yantā, pavisantā kusāvatiṃ;

Samānā vaṇṇarūpena, nāññamaññātirocisuṃ [nāññamaññamatirocayuṃ (sī.)].

91.

‘‘Mātā puttena saṅgacchi [saṅgañchi (sī. syā. pī.)], ubhayo ca jayampatī;

Samaggā te tadā āsuṃ, phītaṃ dharaṇimāvasu’’nti.

Kusajātakaṃ paṭhamaṃ.

532. Soṇanandajātakaṃ (2)

92.

‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu [ādu (sī. syā.)] sakko purindado;

Manussabhūto iddhimā, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ’’.

93.

‘‘Nāpi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado;

Manussabhūto iddhimā, evaṃ jānāhi bhāradha’’ [bhārabha (ka.)].

94.

‘‘Katarūpamidaṃ bhoto [bhoto (sī. pī.)], veyyāvaccaṃ anappakaṃ;

Devamhi vassamānamhi, anovassaṃ bhavaṃ akā.

95.

‘‘Tato vātātape ghore, sītacchāyaṃ bhavaṃ akā;

Tato amittamajjhesu [amittamajjhe ca (sī.)], saratāṇaṃ bhavaṃ akā.

96.

‘‘Tato phītāni raṭṭhāni, vasino te bhavaṃ akā;

Tato ekasataṃ khatye, anuyante [anuyutte (pī.)] bhavaṃ akā.

97.

‘‘Patītāssu mayaṃ bhoto, vada taṃ [vara taṃ (sī. syā. pī.)] bhañja [bhañña (sī. pī.), bhuñja (syā. ka.)] micchasi;

Hatthiyānaṃ assarathaṃ, nāriyo ca alaṅkatā;

Nivesanāni rammāni, mayaṃ bhoto dadāmase.

98.

‘‘Atha vaṅge [atha vā saṅge (sī. pī.)] vā magadhe, mayaṃ bhoto dadāmase;

Atha vā assakāvantī [assakāvantiṃ (sī. syā. pī.)], sumanā damma te mayaṃ.

99.

‘‘Upaḍḍhaṃ vāpi rajjassa, mayaṃ bhoto dadāmase;

Sace te attho rajjena, anusāsa yadicchasi’’.

100.

‘‘Na me atthopi rajjena, nagarena dhanena vā;

Athopi janapadena, attho mayhaṃ na vijjati.

101.

‘‘Bhotova raṭṭhe vijite, araññe atthi assamo;

Pitā mayhaṃ janettī ca, ubho sammanti assame.

102.

‘‘Tesāhaṃ [tesvahaṃ (ka.)] pubbācariyesu, puññaṃ na labhāmi kātave;

Bhavantaṃ ajjhāvaraṃ katvā, soṇaṃ [sonaṃ (pī.)] yācemu saṃvaraṃ’’.

103.

‘‘Karomi te taṃ vacanaṃ, yaṃ maṃ bhaṇasi brāhmaṇa;

Etañca kho no akkhāhi, kīvanto hontu yācakā’’.

104.

‘‘Parosataṃ jānapadā, mahāsālā ca brāhmaṇā;

Ime ca khattiyā sabbe, abhijātā yasassino;

Bhavañca rājā manojo, alaṃ hessanti yācakā’’.

105.

‘‘Hatthī asse ca yojentu, rathaṃ sannayha sārathi [naṃ rathi (pī.)];

Ābandhanāni gaṇhātha, pādāsussārayaddhaje [pādesussārayaṃ dhaje (sī.), pādāsussārayaṃ dhaje (pī.)];

Assamaṃ taṃ gamissāmi, yattha sammati kosiyo’’.

106.

‘‘Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅginī;

Agamā assamaṃ rammaṃ, yattha sammati kosiyo’’.

107.

‘‘Kassa kādambayo [kassa kādambamayo (ka.)] kājo, vehāsaṃ caturaṅgulaṃ;

Aṃsaṃ asamphusaṃ eti, udahārāya [udahārassa (sī. syā. pī.)] gacchato’’.

108.

‘‘Ahaṃ soṇo mahārāja, tāpaso sahitabbato [sahitaṃ vato (pī.)];

Bharāmi mātāpitaro, rattindivamatandito.

109.

‘‘Vane phalañca mūlañca, āharitvā disampati;

Posemi mātāpitaro, pubbe katamanussaraṃ’’.

110.

‘‘Icchāma assamaṃ gantuṃ, yattha sammati kosiyo;

Maggaṃ no soṇa akkhāhi, yena gacchemu [gacchāma (sī.)] assamaṃ’’.

111.

‘‘Ayaṃ ekapadī rāja, yenetaṃ [yena taṃ (ka.)] meghasannibhaṃ;

Koviḷārehi sañchannaṃ, ettha sammati kosiyo’’.

112.

‘‘Idaṃ vatvāna pakkāmi, taramāno mahāisi;

Vehāse antalikkhasmiṃ, anusāsitvāna khattiye.

113.

‘‘Assamaṃ parimajjitvā, paññapetvāna [paññapetvāna (sī. syā.)] āsanaṃ;

Paṇṇasālaṃ pavisitvā, pitaraṃ paṭibodhayi.

114.

‘‘Ime āyanti rājāno, abhijātā yasassino;

Assamā nikkhamitvāna, nisīda tvaṃ [nisīdāhi (sī.)] mahāise.

115.

‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, taramāno mahāisi;

Assamā nikkhamitvāna, sadvāramhi upāvisi’’.

116.

‘‘Tañca disvāna āyantaṃ, jalantaṃriva tejasā;

Khatyasaṅghaparibyūḷhaṃ, kosiyo etadabravi.

117.

‘‘Kassa bherī mudiṅgā ca [mutiṅgā ca (pī.)], saṅkhā paṇavadindimā [deṇḍimā (sī. pī.)];

Purato paṭipannāni, hāsayantā rathesabhaṃ.

118.

‘‘Kassa kañcanapaṭṭena, puthunā vijjuvaṇṇinā;

Yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṃ.

119.

‘‘Ukkāmukhapahaṭṭhaṃva, khadiraṅgārasannibhaṃ;

Mukhañca rucirā bhāti, ko eti siriyā jalaṃ.

120.

‘‘Kassa paggahitaṃ chattaṃ, sasalākaṃ manoramaṃ;

Ādiccaraṃsāvaraṇaṃ, ko eti siriyā jalaṃ.

121.

‘‘Kassa aṅgaṃ pariggayha, vāḷabījanimuttamaṃ;

Caranti varapuññassa [varapaññassa (sī. pī.)], hatthikkhandhena āyato.

122.

‘‘Kassa setāni chattāni, ājānīyā ca vammitā;

Samantā parikirenti [parikiranti (sī. syā. pī.)], ko eti siriyā jalaṃ.

123.

‘‘Kassa ekasataṃ khatyā, anuyantā [anuyuttā (pī.)] yasassino;

Samantānupariyanti, ko eti siriyā jalaṃ.

124.

‘‘Hatthi assaratha patti [hatthī assā rathā pattī (sī.)], senā ca caturaṅginī;

Samantānupariyanti [samantā anupariyāti (pī.)], ko eti siriyā jalaṃ.

125.

‘‘Kassesā mahatī senā, piṭṭhito anuvattati;

Akkhobhaṇī [akkhābhanī (sī.), akkhobhinī (syā.)] apariyantā, sāgarasseva ūmiyo’’.

126.

‘‘Rājābhirājā [rājādhirājā (ka.)] manojo, indova jayataṃ pati;

Nandassajjhāvaraṃ eti, assamaṃ brahmacārinaṃ.

127.

‘‘Tassesā mahatī senā, piṭṭhito anuvattati;

Akkhobhaṇī apariyantā, sāgarasseva ūmiyo’’.

128.

‘‘Anulittā candanena, kāsikuttamadhārino [kāsikavatthadhārino (pī.)];

Sabbe pañjalikā hutvā, isīnaṃ ajjhupāgamuṃ’’.

129.

‘‘Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ;

Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.

130.

‘‘Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā [siriṃsapā (sī. syā. pī.)];

Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjati’’.

131.

‘‘Kusalañceva no rāja, atho rāja anāmayaṃ;

Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū.

132.

‘‘Atho ḍaṃsā makasā ca [ḍaṃsā ca makasā (sī.), ḍaṃsā ca makasā ca (pī.)], appameva sarīsapā [siriṃsapā (sī. syā. pī.)];

Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā mayhaṃ [a mhaṃ (sī. pī.)] na vijjati.

133.

‘‘Bahūni vassapūgāni, assame sammataṃ [vasato (sī.)] idha;

Nābhijānāmi uppannaṃ, ābādhaṃ amanoramaṃ.

134.

‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;

Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.

135.

‘‘Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo [kāsamāriyo (sī. syā.)];

Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṃ varaṃ.

136.

‘‘Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;

Tato piva mahārāja, sace tvaṃ abhikaṅkhasi’’.

137.

‘‘Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ, sabbassa agghiyaṃ kataṃ;

Nandassāpi nisāmetha, vacanaṃ so [yaṃ (sī.), yaṃ so (pī.)] pavakkhati.

138.

‘‘Ajjhāvaramhā nandassa, bhoto santikamāgatā;

Suṇātu [suṇātu me (sī. syā.)] bhavaṃ vacanaṃ, nandassa parisāya ca’’.

139.

‘‘Parosataṃ jānapadā [janapadā (pī.)], mahāsālā ca brāhmaṇā;

Ime ca khattiyā sabbe, abhijātā yasassino;

Bhavañca rājā manojo, anumaññantu me vaco.

140.

‘‘Ye ca santi [ye vasanti (sī.), ye hi santi (pī.)] samītāro, yakkhāni idha massame;

Araññe bhūtabhabyāni, suṇantu vacanaṃ mama.

141.

‘‘Namo katvāna bhūtānaṃ, isiṃ vakkhāmi subbataṃ;

So tyāhaṃ dakkhiṇā bāhu, tava kosiya sammato.

142.

‘‘Pitaraṃ me janettiñca, bhattukāmassa me sato;

Vīra puññamidaṃ ṭhānaṃ, mā maṃ kosiya vāraya.

143.

‘‘Sabbhi hetaṃ upaññātaṃ, mametaṃ upanissaja;

Uṭṭhānapāricariyāya, dīgharattaṃ tayā kataṃ;

Mātāpitūsu puññāni, mama lokadado bhava.

144.

‘‘Tatheva santi manujā, dhamme dhammapadaṃ vidū;

Maggo saggassa lokassa, yathā jānāsi tvaṃ ise.

145.

‘‘Uṭṭhānapāricariyāya, mātāpitusukhāvahaṃ;

Taṃ maṃ puññā nivāreti, ariyamaggāvaro naro’’.

146.

‘‘Suṇantu bhonto vacanaṃ, bhāturajjhāvarā mama;

Kulavaṃsaṃ mahārāja, porāṇaṃ parihāpayaṃ;

Adhammacārī jeṭṭhesu [yo jeṭṭho (sī.)], nirayaṃ sopapajjati [so upapajjati (sī. syā. pī.)].

147.

‘‘Ye ca dhammassa kusalā, porāṇassa disampati;

Cārittena ca sampannā, na te gacchanti duggatiṃ.

148.

‘‘Mātāpitā ca bhātā ca, bhaginī ñātibandhavā;

Sabbe jeṭṭhassa te bhārā, evaṃ jānāhi bhāradha [bhāratha (syā.)].

149.

‘‘Ādiyitvā garuṃ bhāraṃ, nāviko viya ussahe;

Dhammañca nappamajjāmi, jeṭṭho casmi rathesabha’’.

150.

‘‘Adhigamā [adhigatamhā (sī.), adhigamhā (syā.), adhigatamha (pī.)] tame ñāṇaṃ, jālaṃva jātavedato;

Evameva no bhavaṃ dhammaṃ, kosiyo pavidaṃsayi.

151.

‘‘Yathā udayamādicco, vāsudevo pabhaṅkaro;

Pāṇīnaṃ pavidaṃseti, rūpaṃ kalyāṇapāpakaṃ;

Evameva no bhavaṃ dhammaṃ, kosiyo pavidaṃsayi’’.

152.

‘‘Evaṃ me yācamānassa, añjaliṃ nāvabujjhatha;

Tava paddhacaro [tava paṭṭhacaro (syā.), tava baddhañcaro (pī.), tavupaṭṭhacaro (ka.)] hessaṃ, vuṭṭhito paricārako’’.

153.

‘‘Addhā nanda vijānāsi [pajānāsi (sī.)], saddhammaṃ sabbhi desitaṃ;

Ariyo ariyasamācāro, bāḷhaṃ tvaṃ mama ruccasi.

154.

‘‘Bhavantaṃ vadāmi bhotiñca, suṇātha vacanaṃ mama;

Nāyaṃ bhāro bhāramato [bhāramatto (sī. syā.)], ahu mayhaṃ kudācanaṃ.

155.

‘‘Taṃ maṃ upaṭṭhitaṃ santaṃ, mātāpitusukhāvahaṃ;

Nando ajjhāvaraṃ katvā, upaṭṭhānāya yācati.

156.

‘‘Yo ve icchati kāmena, santānaṃ brahmacārinaṃ;

Nandaṃ vo varatha eko [nandaṃ vadatha eke (pī.)], kaṃ nando upatiṭṭhatu’’.

157.

‘‘Tayā tāta anuññātā, soṇa taṃ nissitā mayaṃ;

Upaghātuṃ [upaghāyituṃ (sī.)] labhe nandaṃ, muddhani brahmacārinaṃ’’.

158.

‘‘Assatthasseva taruṇaṃ, pavāḷaṃ māluteritaṃ;

Cirassaṃ nandaṃ disvāna, hadayaṃ me pavedhati.

159.

‘‘Yadā suttāpi supine [suppante (syā. pī.)], nandaṃ passāmi āgataṃ;

Udaggā sumanā homi, nando no āgato ayaṃ.

160.

‘‘Yadā ca paṭibujjhitvā, nandaṃ passāmi nāgataṃ;

Bhiyyo āvisatī soko, domanassañcanappakaṃ.

161.

‘‘Sāhaṃ ajja cirassampi, nandaṃ passāmi āgataṃ;

Bhattucca [bhattuñca (ka.)] mayhañca piyo, nando no pāvisī gharaṃ.

162.

‘‘Pitupi nando suppiyo, yaṃ nando nappavase [pāvisī (pī.)] gharā [gharaṃ (syā. pī. ka.)];

Labhatū tāta nando taṃ, maṃ nando upatiṭṭhatu’’.

163.

‘‘Anukampikā patiṭṭhā ca, pubbe rasadadī ca no;

Maggo saggassa lokassa, mātā taṃ varate ise.

164.

‘‘Pubbe rasadadī gottī, mātā puññūpasaṃhitā;

Maggo saggassa lokassa, mātā taṃ varate ise’’.

165.

‘‘Ākaṅkhamānā puttaphalaṃ, devatāya namassati;

Nakkhattāni ca pucchati, utusaṃvaccharāni ca.

166.

‘‘Tassā utumhi nhātāya [utusinātāya (pī.)], hoti gabbhassa vokkamo [gabbhassa’vakkamo (sī. syā. pī.)];

Tena dohaḷinī hoti, suhadā tena vuccati.

167.

‘‘Saṃvaccharaṃ vā ūnaṃ vā, pariharitvā vijāyati;

Tena sā janayantīti, janetti [janettī (sī. syā. pī.)] tena vuccati.

168.

‘‘Thanakhīrena [thanakkhīrena (sī.)] gītena, aṅgapāvuraṇena [aṅgapāpuraṇena (pī.)] ca;

Rodantaṃ puttaṃ [eva (pī.)] toseti, tosentī tena vuccati.

169.

‘‘Tato vātātape ghore, mamaṃ katvā udikkhati;

Dārakaṃ appajānantaṃ, posentī tena vuccati.

170.

‘‘Yañca mātudhanaṃ hoti, yañca hoti pituddhanaṃ;

Ubhayampetassa gopeti, api puttassa no siyā.

171.

‘‘Evaṃ putta aduṃ putta, iti mātā vihaññati;

Pamattaṃ paradāresu, nisīthe pattayobbane;

Sāyaṃ puttaṃ anāyantaṃ, iti mātā vihaññati.

172.

‘‘Evaṃ kicchā bhato poso, mātu aparicārako;

Mātari micchā caritvāna, nirayaṃ sopapajjati.

173.

‘‘Evaṃ kicchā bhato poso, pitu aparicārako;

Pitari micchā caritvāna, nirayaṃ sopapajjati.

174.

‘‘Dhanāpi dhanakāmānaṃ, nassati iti me sutaṃ;

Mātaraṃ aparicaritvāna, kicchaṃ vā so nigacchati.

175.

‘‘Dhanāpi dhanakāmānaṃ, nassati iti me sutaṃ;

Pitaraṃ aparicaritvāna, kicchaṃ vā so nigacchati.

176.

‘‘Ānando ca pamodo ca, sadā hasitakīḷitaṃ;

Mātaraṃ paricaritvāna, labbhametaṃ vijānato.

177.

‘‘Ānando ca pamodo ca, sadā hasitakīḷitaṃ;

Pitaraṃ paricaritvāna, labbhametaṃ vijānato.

178.

‘‘Dānañca peyyavajjañca [piyavācā ca (sī. syā. ka.)], atthacariyā ca yā idha;

Samānattatā [samānattā (pī.)] ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṃ;

Ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato.

179.

Ete ca saṅgahā nāssu, na mātā puttakāraṇā;

Labhetha mānaṃ pūjaṃ vā [pūjañca (pī.)], pitā vā puttakāraṇā.

180.

‘‘Yasmā ca saṅgahā [saṅgahe (dī. ni. 3.273; a. ni. 4.32) tadaṭṭhakathāyo oloketabbā] ete, sammapekkhanti [samavekkhanti (sī. syā. pī.) a. ni. 4.32] paṇḍitā;

Tasmā mahattaṃ papponti, pāsaṃsā ca bhavanti te.

181.

‘‘Brahmāti [brahmā hi (pī.)] mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare;

Āhuneyyā ca puttānaṃ, pajāya anukampakā.

182.

‘‘Tasmā hi ne namasseyya, sakkareyya ca paṇḍito;

Annena atho [matho (pī.), atha (a. ni. 4.63; itivu. 106)] pānena, vatthena sayanena ca;

Ucchādanena nhāpanena [nahāpanena (sī. pī.)], pādānaṃ dhovanena ca.

183.

‘‘Tāya naṃ pāricariyāya [paricariyāya (pī.)], mātāpitūsu paṇḍitā;

Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī’’ti.

Soṇanandajātakaṃ dutiyaṃ.

Sattatinipātaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Atha sattatimamhi nipātavare, sabhāvantu kusāvatirājavaro;

Atha soṇasunandavaro ca puna, abhivāsitasattatimamhi suteti.

 

 

* Bài viết trích trong Khuddakanikāya >> Suttapiṭaka >> Tipiṭaka (Mūla), nguồn Tipitaka.org. Tải sách PDF tại đây.

 

TẢI MOBILE APP PHẬT GIÁO THERAVĀDA ĐỂ XEM THÊM NHIỀU THÔNG TIN HỮU ÍCH (ANDROID & IOS)