6. Chaṭṭho paricchedo
Ārammaṇavibhāganiddeso
291.
Etesaṃ pana cittānaṃ, ārammaṇamito paraṃ;
Dassayissāmahaṃ tena, vinā natthi hi sambhavo.
292.
Rūpaṃ saddaṃ gandhaṃ rasaṃ, phoṭṭhabbaṃ dhammameva ca;
Chadhā ārammaṇaṃ āhu, chaḷārammaṇakovidā.
293.
Tattha bhūte upādāya, vaṇṇo catusamuṭṭhito;
Sanidassanapaṭigho, rūpārammaṇasaññito.
294.
Duvidho hi samuddiṭṭho, saddo cittotusambhavo;
Saviññāṇakasaddova, hoti cittasamuṭṭhito.
295.
Aviññāṇakasaddo yo,
So hotūtusamuṭṭhito;
Duvidhopi ayaṃ saddo,
Saddārammaṇataṃ gato.
296.
Dharīyatīti gacchanto, gandho sūcanatopi vā;
Ayaṃ catusamuṭṭhāno, gandhārammaṇasammato.
297.
Rasamānā rasantīti, rasoti parikittito;
Sova catusamuṭṭhāno, rasārammaṇanāmako.
298.
Phusīyatīti phoṭṭhabbaṃ, pathavītejavāyavo;
Phoṭṭhabbaṃ catusambhūtaṃ, phoṭṭhabbārammaṇaṃ mataṃ.
299.
Sabbaṃ nāmañca rūpañca, hitvā rūpādipañcakaṃ;
Lakkhaṇāni ca paññatti-dhammārammaṇasaññitaṃ.
300.
Chārammaṇāni labbhanti, kāmāvacarabhūmiyaṃ;
Tīṇi rūpe panārūpe, dhammārammaṇamekakaṃ.
301.
Khaṇavatthuparittattā , āpāthaṃ na vajanti ye;
Te dhammārammaṇā honti, yesaṃ rūpādayo kira.
302.
Te paṭikkhipitabbāva, aññamaññassa gocaraṃ;
Neva paccanubhontānaṃ, mano tesaṃ tu gocaraṃ.
303.
Tañca ‘‘paccanubhotī’’ti, vuttattā pana satthunā;
Rūpādārammaṇāneva, honti rūpādayo pana.
304.
Dibbacakkhādiñāṇānaṃ, rūpādīneva gocarā;
Anāpāthagatāneva, tānītipi na yujjati.
305.
Yaṃ rūpārammaṇaṃ hontaṃ, taṃ dhammārammaṇaṃ kathaṃ;
Evaṃ sati panetesaṃ, niyamoti kathaṃ bhave.
306.
Sabbaṃ ārammaṇaṃ etaṃ, chabbidhaṃ samudīritaṃ;
Taṃ parittattikādīnaṃ, vasena bahudhā mataṃ.
307.
Sabbo kāmavipāko ca, kriyāhetudvayampi ca;
Pañcavīsati ekantaṃ, parittārammaṇā siyuṃ.
308.
Iṭṭhādibhedā pañceva, rūpasaddādayo pana;
Viññāṇānaṃ dvipañcannaṃ, gocarā paṭipāṭiyā.
309.
Rūpādipañcakaṃ sabbaṃ, manodhātuttayassa tu;
Terasannaṃ panetesaṃ, rūpakkhandhova gocaro.
310.
Nārūpaṃ na ca paññattiṃ, nātītaṃ na canāgataṃ;
Ārammaṇaṃ karonte ca, vattamāno hi gocaro.
311.
Terasetāni cittāni, jāyante kāmadhātuyaṃ;
Cattāri rūpāvacare, neva kiñci arūpisu.
312.
Mahāpākānamaṭṭhannaṃ , santīraṇattayassapi;
Chasu dvāresu rūpādichaparittāni gocarā.
313.
Rūpādayo parittā cha, hasituppādagocarā;
Pañcadvāre paṭuppannā, manodvāre tikālikā.
314.
Dutiyāruppacittañca, catutthāruppamānasaṃ;
Chabbidhaṃ niyataṃ hoti, taṃ mahaggatagocaraṃ.
315.
Nibbānārammaṇattā hi, ekantena anaññato;
Aṭṭhānāsavacittānaṃ, appamāṇova gocaro.
316.
Cattāro ñāṇahīnā ca, kāmāvacarapuññato;
Kriyatopi ca cattāro, dvādasākusalāni ca.
317.
Parittārammaṇā ceva, te mahaggatagocarā;
Paññattārammaṇattā hi, navattabbāva honti te.
318.
Cattāro ñāṇasaṃyuttā, puññato kriyatopi ca;
Tathābhiññādvayañceva, kriyāvoṭṭhabbanampi ca.
319.
Ekādasannametesaṃ, tividho hoti gocaro;
Paññattārammaṇattā hi, navattabbāpi hontime.
320.
Yāni vuttāvasesāni, cittāni pana tāni hi;
Navattabbārammaṇānīti, viññeyyāni vibhāvinā.
Parittārammaṇattikaṃ samattaṃ.
321.
Dutiyāruppacittañca , catutthāruppamānasaṃ;
Chabbidhaṃ pana ekanta-atītārammaṇaṃ siyā.
322.
Viññāṇānaṃ dvipañcannaṃ, manodhātuttayassa ca;
Pañca rūpādayo dhammā, paccuppannāva gocarā.
323.
Aṭṭha kāmamahāpākā, santīraṇattayampi ca;
Hasituppādacittanti, dvādasete tu mānasā.
324.
Siyātītārammaṇā paccu-ppannānāgatagocarā;
Kusalākusalā kāme, kriyato nava mānasā.
325.
Abhiññāmānasā dvepi, siyātītādigocarā;
Santapaññattikālepi, navattabbā bhavantime.
326.
Sesāni pana sabbāni, rūpārūpabhavesupi;
Navattabbāni honteva, atītārammaṇādinā.
327.
Kāmato ca kriyā pañca, rūpato pañcamī kriyā;
Cittānaṃ channametesaṃ, natthi kiñci agocaraṃ.
328.
Nibbānañca phalaṃ maggaṃ, rūpañcārūpameva ca;
Sakkonti gocaraṃ kātuṃ, kati cittāni me vada.
329.
Cattāro ñāṇasaṃyuttā,
Puññato kriyato tathā;
Abhiññāhadayā dvepi,
Kriyā voṭṭhabbanampi ca.
330.
Sakkonti gocaraṃ kātuṃ, cittānekādasāpi ca;
Nibbānañca phalaṃ maggaṃ, rūpañcārūpameva ca.
331.
Cittesu pana sabbesu, kati cittāni me vada;
Arahattaphalaṃ maggaṃ, kātuṃ sakkonti gocaraṃ.
332.
Sabbesu pana cittesu, cha ca cittāni me suṇa;
Arahattaphalaṃ maggaṃ, kātuṃ sakkonti gocaraṃ.
333.
Cattāro ñāṇasaṃyuttā, kriyā voṭṭhabbanampi ca;
Kriyābhiññā manodhātu, cha ca sakkonti gocaraṃ.
334.
Cattāro ñāṇasaṃyuttā-bhiññācittañca puññato;
Nārahattaṃ phalaṃ maggaṃ, kātuṃ sakkonti gocaraṃ.
335.
Kasmā arahato magga-cittaṃ vā phalamānasaṃ;
Puthujjanā vā sekkhā vā, na sakkonti hi jānituṃ.
336.
Puthujjano na jānāti,
Sotāpannassa mānasaṃ;
Sotāpanno na jānāti,
Sakadāgāmissa mānasaṃ.
337.
Sakadāgāmī na jānāti, anāgāmissa mānasaṃ;
Anāgāmī na jānāti, arahantassa mānasaṃ.
338.
Heṭṭhimo heṭṭhimo neva, jānāti uparūpari;
Uparūpari jānāti, heṭṭhimassa ca mānasaṃ.
339.
Yo dhammo yassa dhammassa,
Hoti ārammaṇaṃ pana;
Tamuddharitvā ekekaṃ,
Pavakkhāmi ito paraṃ.
340.
Kusalārammaṇaṃ kāme, kusalākusalassa ca;
Abhiññāmānasassāpi, kusalassa kriyassa ca.
341.
Kāmāvacarapākassa, tathā kāmakriyassa ca;
Etesaṃ pana rāsīnaṃ, channaṃ ārammaṇaṃ siyā.
342.
Rūpāvacarapuññāni, kāmapākaṃ tato vinā;
Pañcannaṃ pana rāsīnaṃ, honti ārammaṇāni hi.
343.
Āruppakusalañcāpi, tebhūmakusalassa ca;
Tebhūmakakriyassāpi, tathevākusalassapi.
344.
Arūpāvacarapākānaṃ , dvinnaṃ pana catutthadu;
Imesaṃ aṭṭharāsīnaṃ, hotārammaṇapaccayo.
345.
Apariyāpannapuññampi, kāmāvacaratopi ca;
Rūpato pañcamassāpi, kusalassa kriyassa ca.
346.
Catunnaṃ pana rāsīnaṃ, hoti ārammaṇaṃ sadā;
Tathevākusalaṃ kāma-rūpāvacarato pana.
347.
Kusalassa kriyassāpi, tathevākusalassa ca;
Kāmāvacarapākānaṃ, channaṃ rāsīnamīritaṃ.
348.
Vipākārammaṇaṃ kāme, kāmāvacaratopi ca;
Rūpāvacarato ceva, kusalassa kriyassa ca.
349.
Kāmāvacarapākānaṃ, tathevākusalassa ca;
Channañca pana rāsīnaṃ, hotārammaṇapaccayo.
350.
Vipākārammaṇaṃ rūpe, kāmāvacaratopi ca;
Rūpāvacarato ceva, kusalassa kriyassa ca.
351.
Apuññassāti pañcannaṃ, rāsīnaṃ hoti gocaro;
Arūpāvacarapākesu, ayameva nayo mato.
352.
Apariyāpannapākampi, kāmato rūpatopi ca;
Kusalassa kriyassāpi, hoti ārammaṇaṃ pana.
353.
Kriyacittamidaṃ kāme, kāmāvacaratopi ca;
Rūpāvacarato ceva, kusalassa kriyassa ca.
354.
Kāmāvacarapākassa, tathevākusalassa ca;
Channaṃ rāsīnametesaṃ, hotārammaṇapaccayo.
355.
Yaṃ kriyāmānasaṃ rūpe, kāmapākaṃ tato vinā;
Pañcannaṃ pana rāsīnaṃ, hoti ārammaṇaṃ pana.
356.
Kriyācittaṃ panāruppe, tesaṃ pañcannameva ca;
Āruppassa kriyassāpi, channaṃ hoteva gocaro.
357.
Rūpaṃ catusamuṭṭhānaṃ, rūpārammaṇasaññitaṃ;
Kāmāvacarapuññassa, tatheva kusalassa ca.
358.
Abhiññādvayacittassa, kāmapākakriyassa ca;
Channaṃ rāsīnametesaṃ, hotārammaṇapaccayo.
359.
Nibbānārammaṇaṃ kāma-rūpāvacarato pana;
Kusalassubhayassāpi, kāmarūpakriyassa ca.
360.
Apariyāpannato ceva, phalassa kusalassa ca;
Channaṃ rāsīnametesaṃ, hotārammaṇapaccayo.
361.
Nānappakārakaṃ sabbaṃ, paññattārammaṇaṃ pana;
Tebhūmakassa puññassa, tathevākusalassa ca.
362.
Rūpārūpavipākassa, tebhūmakakriyassa ca;
Navannaṃ pana rāsīnaṃ, hotārammaṇapaccayo.
363.
Rūpārammaṇikā dve tu, dve dve saddhādigocarā;
Pañcārammaṇikā nāma, cittuppādā tayo matā.
364.
Idhekacattālīseva, chaḷārammaṇikā matā;
Kāmāvacaracittāna-mayamārammaṇakkamo.
365.
Pañcābhiññā vivajjetvā, rūpārūpā anāsavā;
Cittuppādā ime sabbe, dhammārammaṇagocarā.
366.
Paṭhamāruppakusalaṃ, dutiyāruppacetaso;
Kusalassa vipākassa, kriyassārammaṇaṃ bhave.
367.
Paṭhamāruppapākoyaṃ , dutiyāruppacetaso;
Kusalassa vipākassa, kriyassārammaṇaṃ na hi.
368.
Paṭhamaṃ tu kriyācittaṃ, dutiyāruppacetaso;
Na puññassa na pākassa, hoti ārammaṇaṃ pana.
369.
Paṭhamaṃ tu kriyācittaṃ, dutiyāruppacetaso;
Kriyassārammaṇaṃ hoti, iti ñeyyaṃ vibhāvinā.
370.
Puthujjanassa sekkhassa, arūpārammaṇaṃ dvidhā;
Kusalaṃ kusalassāpi, vipākassa ca taṃ siyā.
371.
Khīṇāsavassa bhikkhussa, paṭhamāruppamānasaṃ;
Ārammaṇaṃ tidhā hoti, iti vuttaṃ mahesinā.
372.
Kriyassāpi kriyā hoti, kusalampi kriyassa ca;
Kusalaṃ tu vipākassa, evaṃ hoti tidhā pana.
373.
Tatiyāruppacittampi, catutthāruppacetaso;
Evameva dvidhā ceva, tidhā cārammaṇaṃ siyā.
374.
Yaṃ yaṃ pana idhārabbha,
Ye ye jāyanti gocaraṃ;
So so tesañca tesañca,
Hotārammaṇapaccayo.
375.
Yo panimassa naro kira pāraṃ,
Duttaramuttaramuttaratīdha;
So abhidhammamahaṇṇavapāraṃ,
Duttaramuttaramuttarateva.
Iti abhidhammāvatāre ārammaṇavibhāgo nāma
Chaṭṭho paricchedo.
